|
Saturday, January 3rd, 2026
asiize
|
9:52p
Līdz šim likās, ka Latvijas diplomātijai iesākt ES prezidentūru ar Charlie Hebdo varbūt bija izaicinoši. Bet starts ANO Drošības padomē ar Venecuēlu ir nākamais līmenis.
|
(comment on this) Friday, January 2nd, 2026
ulvs
|
6:45p
Slinkums rediģēt veco tekstu, jo tad atkal jāliek rindkopas, tāpēc veikšu piebildi šeit. Par youtube kanāla jēgu. Izmantoju to kā savu uzmetumu katalogu. Sāku augšupot publiski, tāpēc tā arī turpinu. Galu galā prieks, ja kāds pavelkās no manas manieres.
|
(comment on this)
ulvs
|
6:40p J.G. nepieciešamības, sec.par būtisku V.G. solījumu
Šogad, 2026.gadā esmu apņēmies izpildīt šīs savā virzienā veltītās instrukcijas:
1. Sakārtot savu mūzikas katalogu, lai tas ir, galvenokārt, man pārskatāms - ieviešot šo sistēmu pēc atslēgas vārdiem / datumiem es pats vieglāk varēšu orientēties savā katalogā. Jautājums, kādā vidē labāk ieviest šo sistēmu. Varbūt kādam ir ieteikumi? Pie šī punkta: noslīpēt praktisku portfolio (tik pat labi grupas info vietne, kur var gūt iespaidus par šo aktuālo muzikālo ciklu, gan arī manas mūzikas vēsturi, cēloņiem).
Iemesls: Pārāk daudz nesašķirotas mūzikas. Manā U.U. youtube kanālā 2026. gada pirmajās dienās augšuplādēti kopā 339 video, no kuriem 324 augšupoti kā short videos (līdz 3 minūtēm), 15 - long. Visu short video ēru aizsāka 2024. gada 22.marta video, kur, jā, zinu, banāli, bet spēlēju mēģtelpā uz basa Tool - Schizm. Turpinot tādā garā, 2 gadu laikā 400 video bez sistēmas tos viegli pārskatīt, būtu Bābeles cienīgs neprāts. Daļa no video ir frāzējumi (līdz minūtei), taču liela daļa (virs 50% no video kopapjoma) plašāki muziklāli ceļojumi (līdz 3 minūtēm). Vēl viens būtisks iemesls - nekur internetā nav mans portfolio, jo nav bijusi īpaša nepieciešamība, jo līdz šim biju darbojies mūzikā tikai kā projekta zobrats nevis, teiksim, viens no idejas pirmstēviem (ok, ok, Lokators absolūti bija tāds projekts, kur mēs visi 3 bijām idejas pirmstēvi).
2. Izkristalizēt no esošā materiāla - vairāk, izdomāt no jauna - mazāk, taču ir jāsasniedz rezultāts "vismaz 30 min organiskas muzikālas kustības uz elektroģitāras, ko kopā ar Eleanoru un Karlīnu (un, iespējams, vēl kādu līdz šim neatrastu biedru/biedreni) novest līdz dzīvā šova cienīgam materiālam/DIY ieraksta materiālam". No līdz šim radītā materiāla uz šo brīdi var izvilkt aptuveni 15 minūtes autentikas.
Iemesls: pašrealizācijas, mazāk pašpietiekamības alkas. Savā ziņā tā ir naturāla progresija manas dzīves mūzikai - darba specifikas dēļ man ir iespēja sevi turēt augstā līmenī, paralēli apgūstot jaunas metodes, tehnikas, krāsas, skaņas (arī kā darba pienākums, bet arī kā dzīves pienākums). Nedaudz arī kā sekas tam, ka redzu, kā tiek mismenidžēts galvenais muzikālais dzīves projekts. Man tomēr dzīvē īsti nav nekā svarīgāka par mūziku, pašrealizāciju, līdz ar to ļoti būtiski ir efektīvas metodes, ātra nočekošana, vai metodika strādā vai vajag jaunu pieeju nevis ilga marinēšanās uz viertas bez jebkāda reāla progresa.
***
Atskatoties uz pagājušā gada solījumiem sev - esmu pavirzījies ne vien vienu, divus, bet gan visus trīs vai pat četrus soļus uz priekšu, lai kļūtu kreatīvi neatkarīgāks un pašpietiekamāks. Nedaudz lepojos ar sevi (nedaudz, jo zinu, ka varu labāk, viedāk, efektīvāk, bļē).
|
(2 comments | comment on this)
prtg
|
12:38a
Pluribus (S1, 2025)
|
(comment on this) Thursday, January 1st, 2026
teja
|
11:29p
bāc!!!! mēs mainām to, ko mēs zinām
|
(1 comment | comment on this)
prtg
|
1:34a
Nu, tad sākam!
|
(5 comments | comment on this) Wednesday, December 31st, 2025
maya
|
4:19p
Nu labi...pēc ieraksta par Jāņu pušķi un spānijas kailgliemežiem, būtu tomēr jāsaņemas nākamajam ierakstam par Ziemsvētku lapu salātiem. Nopirku tos Cēsu tirgū un mirkli pirms plucināšanas atradu tajos dzīvu pelēko kailgliemezi. Ne visai lielu, bet tomēr. Tātad šogad esmu bijusi svētīta ar gliemežiem, daudz darba un lielu nogurumu. Visu naudu iztērēju virtuves, kas stāvēja izārdīta četrus gadus, remontā. Tā nu tagad stāv skaista, bet bez mēbelēm, jo tām naudiņas vairs nepietiek. Janvārī - aizbraucu Prāgā uz DAMU, skatīties viņu maģistru studentu izrāžu skati un veidot kontaktus, jo tobrīd domāju, ka uzņemšos vadīt LKA maģistru programmu. Saorganizēju divus krutus pasniedzējus. Prāgā saņēmu ziņu, ka sarunātais filmas montāžas režisors tomēr grib būt tikai montāžas tehniķis un faktiski nekas nav izdarīts Putnu filmas labā. Attiecīgi skaidrs, ka filmas pabeigšana tomēr atkal ievilksies. Meklējam jaunu montāžas režisoru. Braucot atpakaļgaitā un paralēli runajot ar Mari, ieskrienu sētas vārtos un pamatīgi sabuhņīju mašīnu.
Februārī sāku lasīt lekciju kursu LKA. Man patiešām patīk darbs ar studentiem un, manuprāt, mums iet lieliski. Jūnijā atsauksmes pēc kursa ļoti labas. Bet tā kā kaut kad pavasarī tomēr atsakos no programmas vadītāja amata, tad arī mans lektores darbs vairs neturpinās. Martā ar Mari aizbraucam brīnišķīgā Ņujorkas ceļojumā. Izbaudu katru minūti, lai gan Trampa nākšana pie varas, uz mirkli liek sašaubīties par to, vai vispār braukt. Dzīvojam pie G.L. un kopā ar viņu nokļūstam pilsētā, kura atklājas tikai vietējiem. Redzam brīnišķīgo LUNA LUNA izstādi, klīstam gar okeānu, aizejam uz Hamiltonu, ēdam austeres Centrālstacijas austeru bārā kopā ar personāžiem kā no Felīni filmām. Sāku darbu ar jauno montāžas režisori un šķiet, ka saprotamies. Pa vidu nobrūk labais celis un plecs. Tieku pie divām blokādēm un sākas mēnešiem garais un diezgan bezcerīgais veselības izmeklējumu ceļš. Iestājos Progresīvajos. Tieši Trampa dēļ. Šķiet, ka martā arī notiek Lielais Kristaps. Kaudze ar labām nominācijām gan "Dzīves tango", gan "Brīnumskapja" filmām. Kas tā ari paliek par nominācijām. Daile, lai arī bija apstiprinājusi šaja sezonā pie viņiem taisīt Kurjeru izrādi, beigās tomēr atsaka. No vienas puses man par to žēl, bet no otras - jau sākumā bija skaidrs, ka mēs īsti nesaprotamies. No gada sākuma mēģinu arī zoom režīmā producēt un vadīt radošo sagatavošanas procesu līdzdalības izrādei "Koku ēnā" Passage festivālā Dānijā. Iet ļoti sarežģīti, jo grūti izveidot uzticēšanās un sapratnes pilnas attiecības virtuālā vidē ar cilvēkiem, kuriem nav priekšstata par kopradīta darba procesu.
Aprīlis paiet mēģinot saprast montāžas procesa darba stilu un staigājot pa ārstiem. Beigās tomēr skaidrs, ka manas vīzijas nespēju skaidri nodot un process daudz ātrāk ies uz priekšu, ja sēdēšu blakus.
Maijs - montāža, dakteri, dažādu lekciju lasīšana, rakstu un pārrakstu eseju Homo Novus grāmatai. Uzrakstu arī garu rakstu par dokumentaritāti teātrī LKA izdevuma, kurš joprojām nav publicēts. Smieklīgākais notikums - "Netikumīgie", kurus DDT spēlē jau sesto gadu pēkšņi nokļūst Bez tabu, pateicoties kādas mammas vēstulei par to, vai bērniem drīkst kaut ko tādu rādīt.
Jūnijs - montāža, dakteri, Marei 9.klases beigšanas eksāmeni un izlaidums. Izcili! Ļoti slapji Jāņi Ruķeļkalnā, kurā grieze griež neatgriezdamās, lai gan mums tā arī nav izdevies viņu nofilmēt. Ceru pabeigt montāžu līdz Jāņiem, bet tas tā arī neizdodas. Nenormāls stress ar iesnigumiem Rīgas skolām. Iesniedzu kādās 12. Haha. Beigās Mari uzņem visur. Viņa izlemj par labu Lietišķajiem. Sākam plānot pārceļšanos uz Rīgu. M. nopērk dzīvoklīti Sarkandaugavā.
Jūlijs - veselība ļoti slikti. Pirmās divas nedēļas mēģinu vienkārši kaut kā izdzīvot un pabeigt montāžu līdz aizbraukšanai uz Dāniju. Montāžu it kā pabeidzu, iedzeram pat šampi tam par godu, bet tad parādu materiālu Celmiņam un viņš uzdod dažus jautājumus, kas totāli sajauc galvu. Aizbraucu uz Helsingoru ar apziņu, ka augustā montāža turpināsies. Dānijā viss iet labi. Esmu dabūjusi savas 2 nedēļas pie jūras. Un tas nekas, ka pilnas ar darbu. Katru rītu peldos ar skatu uz Hamleta pili. Un izrāde izdodas tieši tādā, kādu biju to iztēlojusies. Armands Krauze pa nakts melnumu pieraksta pilnu manu FB kontu un nosauc par zaļo komunisti. Tas mans jaunais brends.
Augustā atkal dakteri. Un iestājos LKA profesionālajā doktorantūrā. Tagad esmu zinātniskā asistente. Beidzot patiešām pielieku punktu montāžai. Nenormāls atvieglojums. Liepājā superīgs pirmais teātra festivāls. Ļoti izbaudu iespēju būt tur un satikt cilvēkus. Aizbraucu uz Ļubļanu un Varaždinu, kur beidzas Green Streets of EU projekts, kura ietavaros veidoju izrādi Dānijā. Kopumā esmu ļoti kritiski noskaņota, bet arī pateicīga par iespēju.
Septembris sākas ar Homo Novus skolas vadīšanu. Mums iet ļoti labi, lai arī brīžiem sarežģīti. Esmu priecīga par satiktajiem skolas dalībniekiem, sarunām, darbu, dauzīšanos un prieku, kuru piedzīvojam. Pēc HN skolas novadu vorkšopu Stāmerienē starptautsikai studentu grupai. Arī priecīgi. Paralēli filmas krāsošana un skaņa. Beidzot kaut kādas aprises slimības diagnozei.
Oktobris sākas ar slimnīcu, kurā paliek biki labāk, bet pēc tam nervu sabrukums. Raudu divas dienas no vietas. Uz preses seansu filma nav ne līdz galam nokrāsota, ne ar galīgo skaņu un es vienkārši nobrūku. Atsauksmes gan ļoti labas, bet tas nepalīdz savākties. Stāvu Rīgas centrā un reāli nesaprou, kur atrodos. Filmas pirmizrāde Rīga IFF konkursa programmā. Lepna un priecīga. Ļoti intesīva būšana medijos, bet tas baigi nepalīdz filmas izplatīšanā. Par to ļoti žēl. Sākas doktorantūras lekcijas, kas nozīmē trešdienas pavadīt sēžot auditorijā. Lekciju formāts, manuprāt, vispār neatbilst doktorantūrai. Bet nu...mēģinu ierakstīties.
Novembrī vairākas tikšanās ar skatītājiem. Cēsīs ļoti kaislīga diskusija ar mežiniekiem. Aizbraucu uz Barselonu, kur "Brīnumskapja" divas filmas tiek izrādītas šausmu fil mu festivālā. Klīstu pa pilsētu un apraudos no skaistuma vienā no Gaudi projetētajām mājām. Es gribētu būt ideja viņa galvā. Beidzot tieku pie apstiprinātas diagnozes - multiplā skleroze. Bet ārstēšanu vēl neuzsāk. Ceru uz mūsdienu medicīnas brīnumiem. Runā, ka diezgan veiksmigi iespējams apturēt procesu. Sāku darbu pie dažām jaunām idejām. Redzēs, kur tas aizvedīs. Rakstu skolas darbus. Bet kopumā jūtos pārgurusi un iztukšota. Decembris - pēdējā "Netikumīgo" izrāde. Esmu pateicīga par to, ka bija iespēja šo darbu radīt un spēlēt tik ilgi. Un, ka iznāca grāmata un, ka mēs varējām daudziem tukstošiem jauniešu parādīt, ka dzeja un teātris "releito" ar viņu dzīvēm. Pa vidu visādi darbi un darbiņi, bet sajūta, ka slīdu sev no rokām, nepazūd. Kā tāds pelēkais kailgliemezis ziemas salātu lapās. Šodien braucot no Valmieras, saule tieši acīs. Tik ļoti, ka neko citu redzēt nevar. Ceru nākamajā gadā būt priecīgāka.
|
(9 comments | comment on this) Tuesday, December 30th, 2025
(comment on this)
prtg
|
11:59a
"“Labāk neieguldi!” teica neviens prātīgs cilvēks.
Ar cieņu Jūsu XXX banka"
|
(2 comments | comment on this) Saturday, December 27th, 2025
prtg
|
8:46p
F1 The Movie (2025)
|
(comment on this) Friday, December 26th, 2025
teja
|
9:01p
vispār, kur Rīgā var nopirkt kūpinātu karpu?
|
(3 comments | comment on this)
prtg
|
4:14p
Sliktākais, par ko šad tad raksta, bet reti, ir, ka Putins un Maskavas Patriarhāts sevi redz ne vien kā impērijas atjaunotājus, bet ir arī ir reliģiski fanātiķi. Kuri savu karu redz kā "svētu" misiju, un tas nav tikai divkosīgs, uz iekšpolitiku orientēts aizsegs. "Svēti" meli, "svēti" ieroči, attaisnojami "svētīgas" pretinieka "nesvēto" un savējo "svēto" nāves, bet galīgais mērķis - rietumnieciskās sabiedrības it kā iemiesotā Antikrista krišana un "savējo" nonākšana Paradīzē. Pret šādu misijas apziņu vēsturiski nav bijis citu zāļu, kā vien a) dievišķa iejaukšānās (piem., Sauls -> Pāvils), vai b) piespiedu kapitulācija, kompensāciju izmaksa cietušajām valstīm un publiska nožēla (piem., nacistiskā Vācija), vai c) nežēlīga iekšpolitiska cīņa par troni un varas struktūras pakāpenisks sairums, sākot no perifērijas (piem., Romas impērija).
|
(12 comments | comment on this)
teja
|
11:27a
sapnī griezu sev matus un liku tos mazā zārciņā
|
(comment on this) Thursday, December 25th, 2025
teja
|
7:18p
tumsā bez eglītes
|
(1 comment | comment on this)
(1 comment | comment on this)
|