Runajot par Dievu.. es domaaju, ka cilveki vienkarshi paarak zemu noveertee sevi, vini reizeem ir paarak vaaji, lai ticetu pashi saviem speekiem, tapec viniem ir vajadzigs, kaut kas augstaaks, kam ticeet, jo taa vienkarshi ir vieglaak. vini uzskata, ka vini kaut ko nespeej izdariit un tad vini luudz Dievu, bet iisteniiba vini vienkarsi, luudzot Dievu, runaa ar savu zemapzinju. var jau buut, ka ir taads Dievs, bet es domaaju, ka tas neiespaido muusu likteni, tas vienkarshi novero muus no malas.. bet taas jau ir tikai manas domas..
bet vispariibaa - es ticu, ka katram ir savs sargengjelis- kapec es ticu?! tikai tapec, ka es vienkarshi gribu tam ticeet !!

(Reply to this) (Thread)

Pēc tavis teiktā var noprast, ka es esmu vājš cilvēks un neticu savām spējām. :) Ok, lai jau tā būtu.

Toties es neticu kautkādam liktenim, kuru tu pieminēji.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmm... nez ... vienaa briidi man skiet, ja jau ir taa ka Dievs visu zin, uz prieksh, atpakal un tagad, tad meibii kaut kaac liktens ir nu tjip kaa Dieva griba, Dieva noliktaas lietas, kas tev sheit ir jaaizdara :) var jau buut kaa taa ir tikai mana kaarteejaa mulkjiigaa iedoma :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mjā, es domāju, ka tā ir tava muļķīgā iedoma. ;)

(Reply to this) (Parent)