Vot tādi jau tie letiņi ir. Man kādreiz Rīgā pat no sava ciema nākušos gribējās sveicināt - jo tomēr - kaut kādā mērā savējais. A šie ko - ni un ni. Bet ko tur daudz. Dzīvojam savu dzīvi - savu mazo nolādēti inerto letiņa dzīvīti.

(Reply to this) (Thread)

nu jaa, bet kaitina.. laipniiba jau neko nemaxaa, bet ja jau negrib, nu un nevajag...

(Reply to this) (Parent)