Pilota memuāri.

Ērti iekārtojies darbā, pienāk pie manis 2 mazas meitenītes (nu, proporcionāli manam vecumam), un krievu valodā jautā, kur atrodams tāds-un-tāds mācību centrs, uz ko es gluži automātiski izsperu ne sevišķi pieklājīgu atbildi, tjip' a jūs no kurienes? Tam seko momentāla atvainošanās un paskaidrojums, ka no Ukrainas. Tālāk saruna norisinās krievu valodā, izstāstu, parādu paskaidroju. Galā seko bikls, dzidrs "paldies". :)
Tik vienkārši atšķirt tās vienas lielās nācijas sindromu. Tās pārstāvji pat i nedomās mācīties kaut vienu vārdu, viņiem tāpat ērti. Ērti dzīvot pārliecībā, ka visur no Rīgas līdz Sevastopolei runā krieviski, un tas, bez šaubām, ir pašsaprotami.

Lai arī pašam nācās lauzīties krievu valodā, šis viennozīmīgi liekams zem tag'a - "dienas pozitīvs".

Es draņķīgi panesu gadalaiku maiņas. Es vispār draņķīgi panesu [pār]maiņas. Inerce ir tas maģiskais vārdiņš. Un man ir inerce kā Saturnam.

...izkrīti no gultas un pusstundu guli uz zemes, kamēr apjēdz, ka laikam esi pamodies. Uzsildi motorus, iepļauj kafiju, pārdomā, kas darāms. Pacīnies ar slinkumu. Zaudē. Pacīnies vēlreiz. Atkal zaudē. Saproti, ka vispirms vajag piekārtot laboratoriju, tad vajadzētu tā kā sākt stiept augšā blokus liekās logu ailes aizmūrēšanai. Kabeli vajadzētu atvilkt, izurbt caurumu starpstāvu pārsegumā, padot uz 2. stāvu.