Pilota memuāri.

Protams, protams. Nekad jau vairs nebūs tā, kā bija toreiz 90to sākumā, kad mani Doma laukumā cienāja ar medusmaizi un siltu tēju, un to visu tik tikko kā atceros, taču savādā kārtā palikušas sajūtas. Ir citi laiki un lielā mērā mainījušās arī vērtības, taču kaut kam ir jāpaliek - un tas 'kaut kas' ir godīgums un atklātība.
Bet kas man izraisīja īpašas sajūtas - stāvēju tur, dziedot 'Dziesma, ar ko Tu sācies' un dzirdot, kā turpat blakus man dzied kāds cits. Kaut kas tajā visā tomēr bija, jā..