Pilota memuāri.

esmu jau no tiem, kam sajūta ir vissvarīgākā. Zinu, ka ir vietas, kas ir īpašas un pieņemšana tajās arī ir jāsagaida, jāsajūt.

Un.. visam savs laiks, sava vajadzība.

Vēl es jau esmu tāds, kas labprāt iesaistās darbos, viesošanās `pie galda` liekas savāda. Tad nu kādā jaukā dienā pieteikšos, gan jau tepat. Un tad, droši vien divatā ar meiteni mēs varētu braukt.

Laiks ir gaužām neprognozējams, vismaz man šobrīd. Tāpēc kad un kā tas varētu notikt, man šobrīd nav nojausma.

Paldies par atvērtību :)