Pilota memuāri.

Tā, it kā atbildēt ar asprātībām būtu kāda prasība. :) Tomēr ir labi, ja humors ir un tas parādās. Tā ir visnotaļ laba zīme (ka viss vēl nav zaudēts) un visnotaļ ir labas zāles anestēzijai arī. Ja asinis vārās, vajag smieties. Citus risinājumus, izņemot kodolholokaustu (pret sevi vai apkārtējiem) es, liekas, nemaz nezinu. Bet tas ierocis ir galīgs - tādu soli var spert tikai vienreiz. Tādēļ labāk vispirms pajokot.

Vairums manu gļuku ir pārāk dziļi, lai tiem būtu vienkāršs risinājums.