Pilota memuāri.

Vai mēs runājam par vienu un to pašu tumsu?
Tajā, ko es pazīstu, nav spēka. Tajā nav kustības, ir tikai apātiska blenšana vienā punktā apzinoties, ka kaut kas ir darāms un kaut ko vajadzētu darīt, bet darbība neseko. Sacīsim, ja uz galda stāv žūksnītis naudas un uzdevums ir nopirkt auto, nekas nenotiek. Cik var izsecināt, tās ir stipri mutējušas bailes no nezināmā, kas maskējas kā apātija. Nevēlēšanās.

Now U tell me - kur tur ir spēks (izņemot niknumu, kas nav pastāvīgs un ārkārtīgi viegli pagaist) vai kur to raut?