![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Yessss!!! Tātad, viss nav bijis veltīgs. :)
Ap vieniem, kad nolēmu doties prom, bija jau kļuvis skaidrs - īsto turpinājumu šai filmai būtu varējis uzņemt tikai Podnieks pats.
Tikmēr galvenie varoņi kļuvuši par tiem, pret kuriem cīnījās. Par mietpilsoņiem. Bet viņus par to vainot nevar, laiks ir cits un iekārta cita. Filmu caurstrāvo tas savādais noskaņojums, Padomju laika simbols - dubultdoma, kur valda vienlaikus gan bezspēcība un neticība, ka kaut kas tik monumentāls kā Padomju Savienība vispār varētu kādreiz sagrūt, gan arī cerība. Zilā krāsa. Un tikai tad, kad tas beidzot notiek, rodas apjausma, ka zāle otrpus žogam nav zaļāka. Tikai mežonīgāka. Bet to neviens no viņiem nevarēja zināt. Nu, nevarēja.
Tāpēc turpinājumam vajadzēja būt par tiem pašiem jauniešiem mūsdienās. Padsmit, divdesmit gadus veciem. Un to, kā viņi redz šo pašu impēriju zem cita karoga, 'brīvā un demokrātiskā' veidolā. Un, ja Podnieks būtu dzīvs, nešaubos, tas viņam būtu izdevies tikpat labi.
Turp braucu pa īsāko ceļu, atpakaļ jau pa lielo šoseju, vadoties tikai pēc baltajām līnijām. Tumsā pazūd ātruma izjūta, bedres un trajektorijas. Iekārtojos estrādes viducī, apmēram pusē. Tā, lai var redzēt gan zvaigznes, gan filmu. Augusts mūs šoreiz lutina.
Ap vieniem, kad nolēmu doties prom, bija jau kļuvis skaidrs - īsto turpinājumu šai filmai būtu varējis uzņemt tikai Podnieks pats.
Tikmēr galvenie varoņi kļuvuši par tiem, pret kuriem cīnījās. Par mietpilsoņiem. Bet viņus par to vainot nevar, laiks ir cits un iekārta cita. Filmu caurstrāvo tas savādais noskaņojums, Padomju laika simbols - dubultdoma, kur valda vienlaikus gan bezspēcība un neticība, ka kaut kas tik monumentāls kā Padomju Savienība vispār varētu kādreiz sagrūt, gan arī cerība. Zilā krāsa. Un tikai tad, kad tas beidzot notiek, rodas apjausma, ka zāle otrpus žogam nav zaļāka. Tikai mežonīgāka. Bet to neviens no viņiem nevarēja zināt. Nu, nevarēja.
Tāpēc turpinājumam vajadzēja būt par tiem pašiem jauniešiem mūsdienās. Padsmit, divdesmit gadus veciem. Un to, kā viņi redz šo pašu impēriju zem cita karoga, 'brīvā un demokrātiskā' veidolā. Un, ja Podnieks būtu dzīvs, nešaubos, tas viņam būtu izdevies tikpat labi.
Turp braucu pa īsāko ceļu, atpakaļ jau pa lielo šoseju, vadoties tikai pēc baltajām līnijām. Tumsā pazūd ātruma izjūta, bedres un trajektorijas. Iekārtojos estrādes viducī, apmēram pusē. Tā, lai var redzēt gan zvaigznes, gan filmu. Augusts mūs šoreiz lutina.