Pilota memuāri.

Nav tik vienkārši ar tām sistēmām, kas it kā 'izsviestas' vēstures mēslainē. Vergturība, piemēram, nekur nav izsviesta, tikai pielāgota 21. gs., kurā vergo tam, kas maksā. Un tieši tur ir problēmas sakne - absurdā pieņēmumā, ka "mēs esam mazi, mums nav tā, šitā un tā, un tāpēc mums jāpiekāpjas, jārod kompromisi" (un beigās jāasimilējās lielākās nāciju masās, kas galu galā saplūdīs vienotā, brālīgā tautu saimē un komunisma saule būs uzlēkusi.)
Ar to kosmopolītisma piekritēju dalījumu pa grupām ir pavisam vienkārši - jo tās ir tieši tās divas argumentācijas, ko parasti šajā sakarā dzirdam. Proti,
a)mums nav izvēles, jo [arguments, kā tik visa mums nav un cik labi būs, kad būsim to ieguvuši]
b)mums tas ir izdevīgi, jo [argumens + parasti tā proponētājs lieto formu 'jūs', tā cenšoties parādīt, ka arī pārējie no tā iegūs un izvirzot tēzi, ka ieguvums obligāti atsvērs zaudējumus. Vai arī vispār nepieminot to, ka kaut ko nāksies zaudēt. Klasisks piemērs šajā sakarā ir Eiropas Savienība.]

Līdz šim ar to kosmopolītismu/multikulturālismu mums ir gājis švaki. Ar 'mums' es šoreiz domāju cilvēci kopumā. Merkele jau visu pateica, bet to var itin labi redzēt, kā skandināvijas valstīs ieceļojuši 'kosmopolīti' pieprasa to un šito, bet pretī dot nevēlas neko. Tikai kačā pravas. Precīzi kā tas vecticībnieks. Diez vai to var nosaukt par progresu..