Pilota memuāri.

Jancis nevar saņemties un sākt būvēt tās LC oscilatoru shēmas. Gliemeža tempā salūkā spoli, salasa kondensatorus. Apēd saldējumu, pabakstās teorijā. Saprot, ka shēmu modelēšana viņu neinteresē. Tikpat gausā tempā pārstiepj sērkociņu kastīšu bloku ar tranzistoriem un ilgi, ilgi pēta, vai shēmiņu būvēt no bipolārajiem, vai tomēr FETiem. Nevar izlemt, kādu topoloģiju izvēlēties. Hārtlija? Kolpitsa? Citu? Galvā tikām vienmērīgi blenderējas Stīvena Marksa komentāri par to, ka bipolārie (NPN/PNP - red.piez.) neesot labi. A kāpēc? Atbildi viņš zina tikai pa pusei - laikam tāpēc, ka elektrisko parametru maiņa vairāk ietekmē svārstību ģeneratora darbību.

Šādā tempā rīt ap pēcpusdienu kaut kas varētu arī sākt notikt, ja vien neatradīsies iemesls padarīt ko citu. Kur pazudis iekāriens? Grābekļu taču nevar būt par daudz. Var?