Pilota memuāri.

Pateicoties ļoti precīzai grāmatvedībai, manā gadījumā vismaz ir iespējams detalizēti izsekot tiem 'UHH' momentiem un, ja nerēķinam vakardienu (tehniski raugoties, nu jau aizvakardienu), tad pēdējais bija tovakar, kad mājupceļā teju nenopirku brokastīm kefīru piena vietā. Tobrīd burtiski bija bail spiest pedāli grīdā. Trīcošām rokām norakstīties ir elementāri, jo cēliens ta' mans, bet ne vairs degviela. Un nebija ne jausmas, kad tā beigsies. Tiesa gan, skaidrības labad vērts piebilst, ka efekts izrādījās ļoti, ļoti stabils, noturīgs un lēni gaistošs.

Nu, un [aiz]vakardienas gadījumā sanāca uzdurties jaunai fīčai - konservācija. Režīms, kurā iespējams iespundēt konkrēto niķi tādā kā lokālā spēka lauka 'akvārijā', kurā tas tev nevar ne iekost, ne nobiedēt, ne kā citādi maitāt dzīvi un tu vari tam staigāt apkārt, pētīt un skatīties, kā šis uzvedas.

Un tad kļūst skaidrs, ka eksistē mehānismi, kuri ļoti viegli un bez pūlēm spēj neitralizēt visus niķus, stiķus un gļukus. Tikai tie pašlaik ir izslēgtā stāvoklī. Un, es jau teicu - I know exactly what i need. Tikai.. Nu, jā. Aptiekā to nopirkt nevar.



Ok. Tagad gan baigi sāk nākt miegs.