Pilota memuāri.

Robežas ir jāmāk novilkt obligāti. IR jāspēj pateikt vārdi "nē, es negribu", "nē, nav taisnība" un citi. Jo par spīti visam, atrodas cilvēki, pēc sarunas ar kuriem jūties kā izgriezta lupata. Un tādos gadījumos paša teju neizmeļamā pacietība un tolerances līmenis tomēr atrod savas robežas kaut kur dziļi, dziļi apakšā pie atzīmēm 'apdraudi pats sevi' un 'atklāt uguni nekavējoties'.
Parasti visus gan tomēr izdodas dabūt prom ar labu, jo tā ir tā komunikācijas forma, no kuras es apzināti izvairos. Tu dod, bet pretī [faktiski] nesaņem. Un lai arī it kā nav žēl, vēl vairāk besī, ja tas viss notiek haotiski, mētājoties no vienas tēmas otrā. Jēga?