Pilota memuāri.

Jā, starp citu, tieši ar to autors arī sāk - ka faktiski Mičelsona-Morleja eksperiments nevis pierāda to, ka Ēters neeksistē (arī Einšteins to piemin), bet gan to, ka tajā viļņi neizplatās kā šķērsviļņi (tātad atliek tikai garenvirziena). Visa ideja ir tā, ka balstoties uz Ņutona mehāniku, ja viens ķermenis pievelk otru ar tādu-un-tādu spēku, tad proporcionāli lielāki ķermeņi (kā Zeme un Mēness) viens otru pievilks ar lielāku spēku. Un tad tika veikti aprēķini, kādā attālumā Mēness gravitācijas lauks būs = ar Zemes gravitācijas lauku. Un tie dati atšķiras no reāli iegūtajiem (Apollo misijas) par attālumu ~22 000 jūdžu, kas ir dafiga virs statistiskās kļūdas, līdz ar to nekas cits neatliek, kā pieņemt, ka Mēnesim ir lielāks gravitācijas lauks, nekā tam būtu jābūt. Tātad gravitāciju ģenerē cits mehānisms..

Starp citu, ja vēlies, man ir tās grāmatas jaunāka versija, ne obligāti labāka, bet jaunāka - The Ultimate Reality saucās. Paši saskanējām. ~40mb. Ja kārojas, varu uzmest.