Pilota memuāri.

Nevajag atvainoties. Tas ir pilnībā saprotami - iespējams, arī man pašam no malas raugoties tā šķistu stipri vien 'taisnvirziena' domāšana. Un es noteikti nesaku, ka vajag mēslus atstāt tur, kur tie ir (bija) - pasarg dies', ne!

HOWEVER..

Tagad paanalizēsim mazliet sīkāk - to patiesībā bija jādara masu mēdijiem, kas ar tādu degsmi kūrēja visu pasākumu. Proti:
1)Kā tas nākas, ka piedrazotas tiek vienas un tās pašas vietas gadu no gada, neskatoties uz to, talcinieki tur jau vienreiz ir izveduši grandiozo miskasti? Acīmredzot jāsecina, ka tie, kas mēslo nav tie paši, kas talko.
1.1) Reģioni, kur tiek piemēslots - Ziepniekkalns, piemēram. Kāds kontingents tur dzīvo? Piedošan' bet cilvēki, kas dzīvo krievu mēdiju informatīvajā telpā. Mentalitāte cita. Nezinu, kā ar Talkas sludināšanu krieviski iznākošajos laikrakstos, bet pat Bez Tabu ieminējās, ka, piemēram, krievu skolas talkojušas krietni mazāk par letiņiem.
2)Arī mežā atrastajos atkritumos, kurus gadījās redzēt kadros, grāmatvedības dokumentos figurēja krieviski uzvārdi...
3)Būtu forši, ja kkur pa visu lielo informācijas plūsmu pavīdētu arī šāda informācija par vidējo statistisko mēslotāju. Žēl, ka es to kontingentu pazīstu aci pret aci.
4)Dīvaini, ka tādas kompānijas kā Zaļais Punkts nemetas par varītēm visā tajā. Viņiem taču sanāktu tāda varka no visa - ļaudis bez maksas lasa PET un stikla pudeles.. bet neko.. dīvaini..

Ā, un es, starp citu, saistībā ar Talkām taisu shortcut'us - visiem klārēju, uz kurieni jāved nolietotā elektrotehnika, riepas, kas labojams, kas pārstrādājams.. Tā tiek apiets vesels posms, kurā priekšmetam ir šis 'atkrituma' statuss. Pat banānu mizas komposta kaudzē jau tiek uzlūkotas kā resurss.

Ja vēl es būtu šonakt gulējis, labprāt paturpinātu. Bet baterijas sēžas..