Pilota memuāri.

situācija: ieeju bārā, kur man labi pazīstams jauneklis strādā par bārmeni. uztaisījis kārtējo saldējuma kokteili, viņš izmatoto blendera trauciņu ieliek izlietnē, atgriež krānu, lai trauks skalojas, un pievēršas citiem darbiem. pēc divām minūtēm es neizturu un atgādinu- aizgriez krānu! Indijā cilvēkiem nav, ko dzert. nulle reakcijas. tad es pati pastiepjos pār bāra leti un aizgiežu krānu ciet, par ko seko skarbs aizrādījms, ka VIŅA bārā aiz letes jebko drīkst darīt tikai VIŅŠ.
vai arī tāds pats gadījums, kad biju ciemos pie draudzenes slimnīcā. sastādīju kompāniju, kad viņa devās tīrīt zobus. atgriež ūdeni un pucē zobus. ūdens tek. bez vajadzības. atkal agādinu par slāpēs mirstošajiem Indijā un aizgriežu to ciet. viņa pasmaida, tomēr paklausa.
nu, lūk. jāsāk ar mazumiņu, vai ne? jāiet dušā divatā ar kādu, lai taupās ūdens. :D citādi nemaz tik ilgi nebūs jāgaida, kad dzeramā ūdens problēma mums kļūs tikpat akūta kā Indijā.

un tad tik tiešām varēsim destilēt paši savas čuras, lai iegūtu kaut ko dzeramu, kā smējās mana slimā draudzene..