Pilota memuāri.

Es mazlietiņ palīdzēšu, drīkst? Paldies... Redzi, dārgo indivīd, tas, kas man palīdzēja apjaust to baismo realitāti, ir sevis iztēlošanās kataklizmas vidū: pieņemsim, ka Tavā dzīvoklī metra augstumā ir ūdens - visas sadzīviskās lietas sāk peldēt sazin kur kurā, ūdeni Tu atgriezt nevari, jo tā jau visur ir pārpārēm, aizdegt gāzes plīti arī nevar, jo ventiļos ir ūdens - sanāks laba ūdenspīpe ar dikti narkotisku iedarbību. Tavā skaistajā vannas istabā kanalizācija ir pārplūdusi un krāsa sāk lobīties no flīzītēm. Ā, un vispār - šobrīd Tu esi jau pagalam, ja kāds ģēnijs nav atslēdzis strāvu, jo visas rozetes un elektroierīces kļūst par nāvējošiem ieročiem. Ja nu Tev ir paveicies un Tu tagad mitinies uz kādas no dzīvokļa griestu lampām, arī tad Tava laime drīz beigsies. Viss, uz ko vari cerēt, ir glābēju ierašanās, kuriem, par nelaimi, bez Tevis jāpaspēj izglābt vēl pārsimts tūkstoši nelaimīgo..