Pilota memuāri.

Pēc augšām nāk lejas un pēc lejām - augšas. Un tāpēc, ja viss kādu brītiņu bijis daudzmaz normāli, pat labi, parādās kaut kāds neizskaidrojams satraukums... Oh, well.. Varbūt taisni otrādi - pat pārāk labi izskaidrojams. Kad viss ir kārtībā (izņemot to vienu faktoru, kas jau gadiem mētājis augšā-lejā, bet to neskaitot), tas sāk likties čo ta aizdomīgi.. Tūlīt kaut kas notiks.

Un tāpēc interesanti - ir iespējams pārlēkt no vienas virsotnes uz otru, vai vismaz prātīgi noslidināties lejā, ja nu sinusoīda tomēr izdomā šļūkt zemē?