Pilota memuāri.

tur jau tas joks.. sev piedot ir visvieglāk. un aizmirst arī. tāpēc jau arī neredz iemeslu Tavām dusmām un „ļaunumam”, kas vienkārši ir pašu rīcības sekas. viss labais tiek uztverts par pašsaprotamu un tad, kad tam apnīk būt nenovērtētam, tas piepeši sāk dzelt (kaut vai tikai intereses pēc- lai paskatītos, kāda būs reakcija), kā rezultātā apkārtējos iestājas taisnīgs un vispārējs sašutums- kā tā drīkst?!
nu i nafig cūkām pērles kaisīt....
arī man ne reizi vien ir nācies dzirdēt par to, cik dzēlīga un skeptiska esmu kļuvusi- ne tāda „kā agrāk”.