Pilota memuāri.

tā arī nespēju atrast īstos vārdus.

sensenos laikos tā bija vienkārši telpa. kambarītis, kur šad tad nonāca kāda nomaldījusies doma, kāda uz noplēstas papīra lapas uzskricelēta piezīme. pēc durvīm nebija vajadzības. Viss šķita vienkāršs.
Tagad tur valda mūžīga puskrēsla, milzīgām grēdām aizsedzot augstu griestos ieslēptos gaismas ķermeņus. Un druvis ir pastāvīgi aizslēgtas.