Pilota memuāri.

- Viss, man pietiek! Turpmāk visu rakstīsi plānotājā, sāksi ar to, kas atzīmēsi visas maiņas mēnesi uz priekšu! Apnikusi man tā mākslinieciskā peldēšana! - Viņa pikti iesāka.
- Jēš, Māšter! - es piekritu.



Kārtējais atmetiens, atgriezeniskais ceļojums laikā. Sajutos PRECĪZI kā skolā rakstot dienasgrāmatu. Tā bija pēdējā reize, kad dzīve bija paredzama, tajā bija sistēma, nodalīti pienākumi, vecāku, bērnu lomas un atbildība. Pēcāk visam pamazām pārvēršoties haosā un cīņā par izdzīvošanu, visa kārtība un apgūtā plānošana kļuva diezgan bezjēdzīga, to aizstāja kaujas stratēģijas, lai spētu elementāri turēt galvu virs ūdens, izdzīvot un nesajukt prātā, cenšoties saprast, kā un ko, pie velna, dara "normālie".

Un tagad pildīt plānotāju ir tāpat, kā pēc slimības atkal mācīties staigāt. Nav tik grūti. :)