Pilota memuāri.

lidot tepat netālu uzdeva retorisku jautājumu. Tad nu stāstiņš tieši par to. Turklāt uzreiz piebildīšu - runa būs nevis par krievu, bet tieši PADOMJU (lielkrievu šovinisma/imperiālisma/pat-nezinu-kā-lai-to nosauc) domāšanas veidu.

Un tā. Reiz, sensenos laikos, ne tik senos kā pagājusī piektdiena, villai, kuras proejektu esam muļļājuši kopš 2005.g., beidzot uzrodas pircēji. Vīrs - ietekmīgs krievu bizesmenis, sieva - latviete. Greznās villas cena - septiņciparu skaitlis. Arī interjers, protams, ēkai atbilstošā cenu kategorijā (sešciparu skaitlis), galvenokārt no ekskluzīvām itāļu ražotāju PROMEMORIA un MINOTTI mēbelēm. Cibiņi, kas šo lasīs un nezina, par ko ir runa, var ieskatīties šeit, un parēķināt, apmēram cik gadus ar saviem ienākumiem nāktos krāt, teiksim, divguļamai gultai.
Šāda mēroga projektam piedāvājumi tiek veidoti kopā ar sadarbības partneriem, kas pārstāv ražotājus. Kad viss ar klientiem saskaņots, summas sarēķinātas un projekts gatavs, atskan zvans no Maskavas, klientus konsultējošā dizainera - paldies par projektu, mēbeles mēs tomēr nepirksim (un neesam nekad domāmājuši to darīt) un tā vietā paši atvedīsim no attiecīgās valsts. Paldies jums par darbu. Jā, zinām, ka tas nozīmē, ka jūs esat uzmetuši savus partnerus, bet tagad tā dara visā pasaulē (Aha, Krievijā / Maskavā). Iestājas mērens šoka stāvoklis.

Vēl viena interesanta šāda līmeņa biznesa darījumu nianse ar krievu biznesa eliti - līgumi, protams, netiek slēgti un, jā, tos tūkstošos un/vai miljonus atved skaidrā. Koferītis, čemodāni, visas lietas. Nu, Dace, vi že poņemajetje, - esļi što-ta ņe tak...

Tā arī ir galvenā atšķirība.
Civilizētās valstīs un nācijās nevalda tāds bezpriģels un korupcija, kā pie austrumu kaimiņa, kuru kontrolē bariņš kleptokrātu ar psihiskām novirzēm, tieksmi pēc agresijas un vēlmi gremdēties vēsturiskās atmiņās par zudušo impēriju un tās atjaunošanu.