Pilota memuāri.

Tā jau laikam ir: once you go black, you never go back.

Kas reiz dzirdējis, tam atpakaļceļa nav. Piedošanu, bet viss, kas nav Sennheiser, izklausās pēc sūda. Jo īpaši lētās in-ear ausis, kuras rīt piedzīvos glijotinēšanu un skaļruņu pārstādīšanu pa pyro modei.

Mans ķermenis kļūdas un paviršu izturēšanos nepiedod. Kopš pēdējās dienās sanāk pārkāpt režīmu, ejot gulēt krietni pēc pusnakts, ceļoties vēlu un rādot citus kumēdiņus (jo sevišķi attiecībā uz miegu), es tieku konkrēti ATPIZĢĪTS.

Pārkāpums: bioritma un miega ciklu neievērošana.
Piemērojamais sods par pārkāpumu: tev, bļe, čalīt, TĀ sāpēs galva, nu TĀ sāpēs, lai tu i neiedomātos to atkārtot.

Tas nav tā, ka būtu iespējams nobīdīt diennakts ciklu par vairākām stundām uz priekšu, simply saņemoties. Ne sūda. Tevi viekārši brutāli fizioloģiski atspiedīs atpakaļ. Ar asinsspiedienu, ar hormonālām izmaiņām (serotonīns, štoļi?). da jebko. Patīk tev šī mašīna? Nu, tad arī izturies pret to kā pienākas, vai arī..