Pilota memuāri.

“People who deny the existence of dragons are often eaten by dragons. From within.”

[c] Ursula K. Le Guin

Maijā atvestās malkas kravas nu skan kā uzskaņotas vijoles.

Trakoti patīk kraut. Patīk tādi monotoni konveijera darbi, kas prasa vien tik uzmanības, cik nepieciešams, lai ļoti neregulārās pagales un zariņus dabūtu vienā smukā, taisnā grēdā. Viss pārējais ir meditācija. Ja būtu jāizvēlas starp budistu nazālajām skaņām un, say, ogošanu vai malkas krāmēšanu, nebūtu pat jādomā. Arī tais tālajos laikos, kad vēl braucu ar auto, visvairāk patika tieši taisnie, vienmuļie gabali - tā vienmēr ir iespēja atslēgt prātu, un lidot. Es gribu lidot. Kā vienmēr.

Labi, ko tur liegties - no šitā var aiziet ar sirdi. Skats brīdī, kad mēs dosimies mājup. Ar visu skrūvi. ;)