-Atnāc parunāties, - čab mežs. Man ir sēnes, man ir ogas.
-Man negaršo sēnes.
-Man ir zālītes tējām. Atnāc parunāties.
Mežs ir meditācija. Ogas ir alga. Šodien man nevienu nevajag.
Rīt viss būs tāpat, kā šodien. Tikai ar blociņu un zīmuli. Es negribu, ka mani iztraucē. Es negribu pazaudēt tās domas. Tās nevar noķert vēlāk, pie datora ekrāna vai kur citur.
Ciniskākā, ko atceros:
-Ar ko atšķiras ogojošu penšu bars no sirseņu bara? Sirseņu bars tev nestāsta, ka "šitās odziņas mazdēliņam, šitās ievārījumā un šitās - uz tirdziņu pārdot", kamēr apēd visu ražu pa tīro.
Tā, protams, nav. Tās ir tikai domas, kas lido. Un lido ne kā no šīs pasaules. Joprojām.