![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Stāvot senlejā uz tilta pār Gauju un gaidot, kad atbrauks tramvajiņš un viņa izlēks, bija gana laika visu pārdomāt. Nevis kāpēc es tā nevaru, bet kāpēc es tā negribu. Kāpēc es vispār gandrīz vairs neko negribu. Un nejūtu.
Sirdi cauraudušas dziļas baiļu metastāzes. Viltīgas. Tās nes sev līdzi tumsu, vientulību un apātiju. Dzīslās rit inde, sarkanas krāsas stopgaisma luksoforā. Bailes mutējušas par vēl ļaunāku briesmoni, kas cenšas tev iegalvot, ka tu jau to nemaz negribi. Tev jau to nemaz nevajag. Ar viltu.
Un es nezinu, kā pret tām cīnīties. Zinu tikai, ka viss mirst. Pat Zinātnes liesmiņa nīkuļo tumsā un, kaut kaut pilnībā to apdzēst neizdodas, guntiņa ir daudz par vāju, lai sniegtu gaismu vai siltumu.
Viss, ko es pazīstu, ir tumsa. Bailes uzveikt spēj tikai par tām lielākas un varenākas, kas acumirklī stājas to vietā. Vēl paliek akls niknums ar savu brutālo varu.
Bet ir jābūt vēl kaut kam. Kam?
Sirdi cauraudušas dziļas baiļu metastāzes. Viltīgas. Tās nes sev līdzi tumsu, vientulību un apātiju. Dzīslās rit inde, sarkanas krāsas stopgaisma luksoforā. Bailes mutējušas par vēl ļaunāku briesmoni, kas cenšas tev iegalvot, ka tu jau to nemaz negribi. Tev jau to nemaz nevajag. Ar viltu.
Un es nezinu, kā pret tām cīnīties. Zinu tikai, ka viss mirst. Pat Zinātnes liesmiņa nīkuļo tumsā un, kaut kaut pilnībā to apdzēst neizdodas, guntiņa ir daudz par vāju, lai sniegtu gaismu vai siltumu.
Viss, ko es pazīstu, ir tumsa. Bailes uzveikt spēj tikai par tām lielākas un varenākas, kas acumirklī stājas to vietā. Vēl paliek akls niknums ar savu brutālo varu.
Bet ir jābūt vēl kaut kam. Kam?