Pilota memuāri.

Cobb: "What is the most resilient parasite? Bacteria? A virus? An intestinal worm? An idea. Resilient... highly contagious. Once an idea has taken hold of the brain it's almost impossible to eradicate. An idea that is fully formed - fully understood - that sticks; right in there somewhere."

Tieši tā arī ir. Un apbrīnojami, cik ĻOTI neinteresē viss pārējais. Nekas neinteresē. Atmirst. Galvā ir tikai tās trīs četras domas. Idejas. Vēlmes. Iekāres objekti, ārpus kuriem nekas neeksistē. Pārējais ir autopilotā klikot Oranžajos , sēdēt uz vietas, kamēr visa kustība notiek prātā, kur tas griež savas Donkihota vējdzirnavas.
Un vispār viss Inception savā subliminal messaging ziņā ir pielīdzināms Matriksam. Īpaši tajā, kā pēcāk sit pa smadzenēm. Lūk, nākamais.

Cobb: So how did we end up here?
Ariadne: Well we just came from the a...
Cobb: Think about it Ariadne, how did you get here? Where are you right now?
Ariadne: We're dreaming?
Cobb: You're actually in the middle of the workshop right now, sleeping. This is your first lesson in shared dreaming. Stay calm.

Man pirmais, ar ko tas asociējas, ir jautājums par laiku pirms piedzimšanas. Ko mēs atceramies par to, kur bijām, pirms piedzimām? Dažādas regresīvās hipnozes tehnikas, ar kurām kaut ko iespējams atsaukt atmiņā.. Still looks pretty much like a dream, huh? ;)

Redzēs, kas vēl uzpeldēs.

/Music: Celdweller - Eon