Pilota memuāri.

Tur viņš guļ. Paviljons. Izjaukts līdz pēdējai skrūvītei. Procesā bija sarežģījumi, bet rītdien izšķirsies, vai karsēšanas un pārlodēšanas mēģinājums ir bijis veiksmīgs vai neveiksmīgs. Līdz ar to es esmu dārzenis. Atkal.

Un no neziņas kliedēšanas šķīra tik vien kā tūbiņa termopastas. Kad tev kaut ko dikti, dikti vajag - tieši to tu nevari dabūt. Un ne jau par [sūda] termopastu ir runa.

/Music: Reamonn - Yesterday

Rītos es mostos ar knibināšanu. Kalšanu. Knakšķināšanu. Zīlītes pamanās tikt iekšā otrā stāva neapgūtajos plašumos. Caurumus aiztaisījām ciet, tagad knibinās pa ārpusi un pluina pretvēja izolācijas plēvē caurumus.

Vienu es dusmās nodzinu pa iekšu līdz spēku izsīkumam - nokrita un nespēja vairs palidot. Paņēmu plaukstās un nolasīju lekciju par jumta nozīmi ēkas mūžā un to, ka tā darīt nedrīkst. Putnēns klausījās vai nu no bailēm, vai nu ar neviltotu interesi. Maza, trausla dzīvībiņa. Bezgalīgi skaista.

Pēcāk palaidu, lai lido, joprojām šņākdams "Sssstubie putni! NOSITĪŠU, ja noķeršu!!"