Pilota memuāri.

...Ir laiks izdarīt izvēli. Šonakt tiks pētītas partiju programmas no A-Z (izņemot PLL - tikpat labi varētu pētīt Centrālcietuma iemītnieku sarakstus) , lai sestdien nebūtu jākož lūpā par steigā vai pavirši izdarītu izvēli.

Kaut kur bija aprakstīti arī populārākie mīti, piemēram, ka tukša aploksne vēlēšanu urnā patiesībā tikai paaugstina 5% barjeru iekļūšanai Saeimā un ka nav noteikts minimālais vēlētāju skaits, kam jāpiedalās vēlēšanās, lai tās tiktu uzskatītas par notikušām, līdz ar to neejot automātiski kāds cits nobalso tavā vietā.

http://parunpret.lv/

/UPD. Lasot programmas, ja godīgi, ausis sāk lipt ciet no saldā sīrupa. Mēs dzīvojam vislieliskākajā valstī pasaulē. Vai katrā ziņā noteikti dzīvosim pēc vēlēšanām! Nopietni! Balsojiet par mums!

Vispārīgi runājot - tas, kurš neeksperimentē, atbildes nedabū. Neizdevies eksperiments, savukārt, uzreiz nenozīmē, ka teorija ir kļūdaina - tikpat labi eksperiments var būt veikts nepareizi. Vakardien uz ātru roku sašņorēju kopā vienu normālu elektromagnētu (spoli) un otru - paralēlo bifilāro, neinduktīvo. Šajās spolēs strāva plūst pretējos virzienos un magnētisko lauku tās nerada. Ideja, protams, ir bezgala vienkārša - saskaņā ar Faradeja likumu, jebkurā vadā, kurš pakļauts mainīgam magnētiskajam laukam, inducēsies elektrodzinējspēks EDS. Spriegums. Un šis EDS saskaņā ar manu mīļāko - Lenca - likumu būs vērsts tā, ka sekundārajā ķēdē ļaujot plūst strāvai, tās magnētiskais lauks pretosies sākotnējam magnētiskajam laukam - tas ir tas bremzējošais efekts, ko rada ģenerators, tam pieslēdzot slodzi. Nu, lūk. Bet mūsu mīļās bifilārās spoles NESPĒJ radīt savu magnētisko lauku, un pēc teorijas Lencs dabū pa muti.

papīrītis te.

Vakardien provēju vienkārši ar impulsiem no 12V akumulatora - nekā. Nav iespējams konstatēt sprieguma izmaiņas. Būs jābūvē viena tranzistoru draiveris un no signālu ģeneratora jāpiedzen tas pasākums. Tad paskatīsimies.