Pilota memuāri.

Jāteic, neinteresē tās kaislības un peripētijas ap šiem maija sākuma datumiem. Negribu redzēt ne melni oranžās lentītes, ne vēstures retrospekcijas par kolaboracionistiem kā šodien LA. Ja ne, tad nē. Jo tas viss tikai vēlreiz parāda pretrunīgo kara vēsturi, kurā patiesība katram, liekas, tiešām ir cita.

Bet rakstnieces Laimas Muktupāvelas komentārs, vienalga paņem ļoti spēcīgi. Citēju:

"Vēlāk sapratu, ka 9.maijs ir noklusētās varmācības laiks, kad bija jāpietur zobi aiz slēgtām lūpām. Kad kāds ordeņotais sarkanarmietis teic, ka ieņēmis Berlīni, es ieskatos šim cilvēkam sejā un domāju, vai tiešām arī tu biji starp tiem, kuri maršala Žukova vadībā tika ielaisti Berlīnē un trīs dienas varēja izvarot uzvarēto sievas, piesmiet viņu meitas, zagt un laupīt..."

kaut kā atsauc atmiņā Judītes Čunkas reportāžas no Gruzijas toreizējā konflikta laikā..

Jau kārtējo reizi apņemos nelasīt presi un atkal un atkal krītu vienā un tajā pašā nāves grēkā..

Kas tas ir?

Ak, dievs, mani patiesībā interesē VISS!!!!! Partizāni, kolaboracionisti, leģionāri, VISA vēsture līdz pēdējam Jelgavas nojauktās cukurfabrikas skursteņa ķieģelim. Tikai tas viss tiek atlikts, jo censties visu sagrābt uzreiz nozīmē labprātīgi uzspridzināt smadzenes. Un tam man vēl pietiks laika..

/Raksts SestDienā par nacionālo partizānu pretošanās kustību pēckara periodā.

mļa. tā arī neredzēju hoķi. tiešraidei NETa trafiks par knapu.