Pilota memuāri.

Ir labi būt atrautam no pasaules. Reizēm par latviešiem vīzdegunīgi izsakās, ka tiem katram tik savu zemes stūrīti, kur dzīvot mierā un saticībā, un par pārējo šie neliksies ne zinis. Bet to var saprast. Tai tautai ir nācies daudz ko pārdzīvot, skaidrs, ka mēs gribam mieru. Mieru un klusumu.
Klusuma sakarā jāsaka - tiešām, ja uzmanību nenovērš nekas lieks, var perfekti koncentrēties darāmajam. Lasīt grāmatu, piemēram, un ne par ko citu neuztraukties.
Bet visvairāk tajā idillē man laikam tomēr patīk pavadīt laiku ar ģimeni. Ar tēti šajā gadījumā. Vienkārši strādāt. Celties no rītiem, pabrokastot, tad iet sist melnos griestus (iekšdarbu pats sākums). Un tā tikai dienu pa dienai uz priekšu. Vakaros - kino un tad krīti un guli nost. :) Un ne par ko citu sevišķi nedomā.

P.S. Nu, jau nav gluži tā, ka ne par ko citu nedomāju, nav. ;) - Cibā savu spokaini mobilo aci iemetu, kādam pasaku paldies par labo filmu (Perfume, šajā gadījumā) un tā..

Ā, vienīgā lieta, ko tomēr nebija iespējams ignorēt, atrodoties NekurNekadZemē - Lielā Talka!

Netīšām ieslēdz radio - "...lielā talka, talkotāji jau...". Žigli pamanies uzgriezt citu raidstaciju: "..paspējuši savākt 100..", izmisīgi grābstoties izslēdz radio, izelpo & ieslēdz TV - "...maisus atkritumu.". ..ļaķ!

Lielā Talka priekšā, Lielā talka pakaļā. Vienubrīd apsvēru iespēju pat zvanīt uz tiešo ēteru, lai kārtīgi 'sazāģētu'. Tehnisku iemeslu dēļ tas gan bija liegts. So - listen to this Lielajā Talkā ir sašķiroti precīzi 0% atkritumu!!! Hoķ tukšās pudeles būtu nodevuši stikla tarā! Bet nē, redz! Pati Jaunzeme lielās, cik daudz atkritumu maisus izdāļājuši talkas rīkotāji - tobiš, pa taisno aizlaiduši atkritumos!!! Par ko tur lepoties?! Par to, ka vēl n-tonnas atkritumu ir nonākušas izgāztuvē tā vietā, lai tās sašķirotu?

/P.S. Kāpēc es te tā cepos - mēs pat melnajos griestos saskrūvējam vecās, nojātās skrūves! Veco siltumnīcas plēvi un visas citas plēves izmantosim grīdu hidroizolācijai, savukārt n-reiz vairs neizmantojamie koka atgriezumi tiek nokurināti malkā. Māksla, draugi, ir atkritumus NERADĪT. Nevis lepni sist sev pie krūtīm lieloties, cik nu katrs mēslu aizsūtījis uz izgāztuvi, kur tiem būs dusēt dieva mierā.