Pilota memuāri.

Apbrīnojami, cik viegli gan vienkārši sīkumi spēj pilnībā izbojāt dienu. Garastāvokļa cilvēku tipiskais mīnuss.

This is how they do it. Tevi tur vienā un tajā pašā aplī, vienā un tajā pašā vietā, liekot konstanti struggloties par to, kam pēc būtības jau būtu tev jāpieder, un cīnīties ar vienām un tām pašām ķibelēm atkal, atkal un atkal, līdz prāts vairs nespēj saskatīt neko vairāk, kā vien Kāmīša Skrejriteni, kuram pieslēgts ģenerators.

[Morpheus] ...order to change a human being into this:



/Salāpīju riepu (6. tais ielāps), sagrabināju kaut ko brokastīm (kafija ar pienu + banāns), noliku ziemas guļā smukos cimdus, kas neautorizētas "bļe mazgāsim, mazgāsim, un mazgāsim 50 veļasmašīnas dienā, kaut arī nav, ko mazgāt" mazgāšanas rezultātā sarāvušies un pārplēsuši abu roku īkšķus. Tagad vajadzēs iztaisīties un braukt izpirkt paikā pēdējās rezerves ārpus konta.

Un KĀ gan var pārmest cilvēkiem, ka viņi nedomā, ja nodzīti līdz šādam stāvoklim? Līdz izmisumam? Ak, man jau vēl ir diezgan reāla cerība uz gaišāku nākotni, bet ja nav pat tās? Nu, kā Tu neticēsi cilvēkam, kas sola 50 000 darbavietu, nesamazināt pensijas un patriekt SVF ellē, kā tu neticēsi?

Es negribu izklausīties pēc pūšļa un mūžīgā negatīvista, bet problēmas ir jāidentificē. Tad jānovērš un tad jāizslēdz to iespējamā veidošanās no jauna.

un vēl man dikti ož pēc tā, ka mēs nākotnē tiešām dzīvosim komūnās. cits modelis, tā teikt.

Mūzika ir kā DVD-R matrica. Tieši DVD-R, nevis RW. Kas reiz ar to sasaistīts, tāds arī vienmēr paliek. Tā ir kā saikne, kas ved kaut kur ārpus tagadnes.

Piemēram, MT Eden Dubstep - Beautiful Lies saistās ar vienu, un tikai ar vienu.