Pilota memuāri.

Mana soma mani kādu dienu nogalinās! Pietiek tikai iestāties sausākam laikam, un elektrostatiskais lādiņš, kādu tā spēj uzkrāt, liek šķīst TĀDĀM dzirkstelēm, kuru zilie zibšņi redzami pat gaišā dienas laikā. Notirina smuki (Savulaik Robja senča Ford Scorpio mani regulāri slaktēja šādā pat manierē caur priekšējām druvīm, bet, kā redzat, es vēl dzīvs! :D ).

Otra lieta, kas mani izbrīna - kāpēc tas nenokauj portatīvo datoru, kas parasti atrodas somas iekšienē, kad atgriežos no darba vai citām aktivitātēm. Faktiski pusvadītāji ir nenormāli jūtīgi pret elektrostatisko lauku izlādēm un pat niecīga dzirkstelīte var nokaut, piemēram, tīkla kartes čipu (ir mēģināts) bez redzamām pēdām. Laikam jau no plastmasas korpusa pasargā iekšējais ekranējums, i guess..

Šodienas saruna principā izvērtās konstruktīva, bet es tik un tā uzskatu, ka ar 3-4 cilvēku komandu nepietiks. Rīt ir tikšanās ar mūsu 'mecenātu' personiski + video rullīša filmēšana, demonstrējot konceptu. Iespējams, vajadzētu izmantot izdevību un izrunāt personiski visu, kas šķiet neskaidrs no manas puses.

Militārists paliek militārists. Tā ir bijusi laba skola savulaik - iemāca perfekti stratēģiski domāt, nevis lidināties pa gaisu. Izstrāde prasa laiku, modeļa upscale-ošana, koncepta izpratne - tas viss prasa laiku. Jo lielāka komanda, jo mazāka slodze uz atsevišķiem tās locekļiem (līdz ar to mazāk stresa pašam) un ātrāk viss iet uz priekšu. Tikai ej nu izroc tādus frīkus vairumā, ha.