Btw. Vakardien, drēgnā un miglainā laika dēļ nācās sēdēt iekšā. Tā kā mans portatīvais par laimi uz brīdi bija pārstājis niķoties un patvaļīgi pārveidot attēlus uz ekrāna līdz nepazīšanai un nesalasāmībai, izdevās noskatīties
Life & Debt.
Un tikai tad beidzot ieraugi visu plānu darbībā. Tumšas ādas krāsas ļaudis, dredainām frizūrām un ar dīvainu angļu akcentu kaut kur tālā, eksotiskā un skaistā salā... Bet tālākais gan ir kā rūpīgi izplānotā murgā - tās pašas finansu problēmas, krīzes, devalvācijas, Starptautiskais Valūtas Fonds un Starptautiskais Aizdevums, lai 'krīze' nebūtu 'tik sāpīga'. Un tālāk jau vairs nav jābūt īpaši apdāvinātam, lai saprastu spēles noteikumus. Apmaiņā pret aizdevumu līgumā parādās punkts par importa ierobežojumu atcelšanu, vietējo ražotāju subsidēšanas pārtraukšanu un tā tālāk. Pēc tam Tu vairs neredzi nedz ādas krāsu, nedz ko citu, viss izskatās uz mata pēc tā paša, ko cenšas panākt šeit. Piens, ko vietējie fermeri izgāž grāvī, nespējot sacensties ar lēto piena pulveri (made in USA), tukšas, pamestas mājas & fermas, bezdarbs, tikpat kā nekādas veselības aprūpes un izglītības sistēmas. Sounds familiar? [tas punktiņš toreiz, ko pieminēju, ka mikrouzņēmējs, saņēmis atbalstu, nedrīkst ražot neko, kas jau tiek importēts]
Tas ir TAS PATS plāns. Tas pats plāns, ko, slēpjoties aiz [pseido]brīvā tirgus un globālās ekonomikas maskas, realizē vieni un tie paši cilvēki ar dzelžainu apņēmību.
And it is bound to FAIL. Kā tur, aiz septiņām jūrām, tā arī šeit. Un mēs to panāksim. Visi kopā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
