Pilota memuāri.

Ir lietas, kas nekad neapnīk. Kas pēc definīcijas nevar apnikt. Un pat tad, kad garāžā pie mājas jau stāvēs 2 elektromoči un dažus centimetrus virs zāliena būs noparkots liels un spīdīgs 'šķīvītis', pat tad es noteikti vilkšu ārā velli un dragāšu, cik nu labpatiks un spēki atļaus. Varbūt vienīgi ziemā & nelabvēlīgos apstākļos izvēloties 'progresīvākus' transporta veidus. Nu, mazliet taču cilvēks var atļauties būt izvēlīgs, vai ne? Ērtības, ziniet.. Un it īpaši, ja tas nenodara ļaunumu citiem un nerada draudus pašam (kā pārvietošanās ar baiku pa apledojušu ceļu)..

/šodien kārtīgi izkapājos. Laikam jau pavasaris pie vainas. Un nosēdēt uz vietas pagrūti, ja baiks visu laiku klusi īd: "nu, laižam vec! laižam!!!!" Starp citu, Kelly's šogad aprit 8tais gads. Bet uz jautājumiem 'nejūties vecs' jis atbild īsi - "eu, džekiņ, davaj, man rāmi zilā pērlē ar baltiem uzrakstiem?"... ;D Nu, tur jau tad viss skaidrs. Mums vēl tāli ceļi priekšā! :) Indeed.

Starp citu, atsevišķas personas atļaujas man pārmest, ka es savu enerģiju liekot lietā veidos, kas neesot īpaši 'godīgi' - mēģinot 'apkrāpt' (kas pēc definīcijas iepriekšminētajā gadījumā nav iespējams, jo 'krāpniecību' nevarētu atšķirt oriģinālā produkta) dažādus [legāli bandītiskus] uzņēmumus un citādi iegūt visu par velti.

Let me point out some things. Es neesmu pret samaksu vai atlīdzību kā tādu par godprātīgi paveiktu darbu, it īpaši, ja tas ir kādas manās acīs sevišķi cienījamas profesijas pārstāvis (ārsts, pasniedzējs, frizieris, whatever). Savā veidā tā ir pateicība par to, ko šis cilvēks dara. Protams, saprāta robežās. Un tāpat arī es esmu ar mieru palīdzēt vienkārši tāpat, bez maksas. It sevišķi gadījumos, ja cilvēkam šī palīdzība ir patiešām vajadzīga, vai arī vienkārši attiecīgais cilvēks ir izpelnījies cieņu manās acīs.
Cīņa ir pret ko citu. Pret to, ko varētu definēt kā ļaunprātīgu monopolstāvokļa izmantošanu (varētu vēl piemest klāt spekulāciju), proti, kad kāds vai kkas uzurpē varu pār sabiedrībai un atsevišķiem indivīdiem svarīgām f-jām (tādām kā transports, enerģētika u.c.), būtībā atņemot cilvēkiem izvēli un tad brīvprātīgi-obligāti piespiežot pirkt konkrēto pakalpojumu no šādas kompānijas. Un, protams, tad jau cenas var skrūvēt gandrīz pēc sirds patikas. Nekādas morāles, nekādas ētikas, nekādu pienākumu pret sabiedrību kopumā.

Par šādiem pārkāpumiem sods būs bargs.

/J. rokas netā

Uhhh... kā mēs viņus visus sasitīsim!!! Lupatās sasitīsim! ^-^ Saspārdīsim un noraksim. Un dzelzsbetonu pa virsu uzliesim! :) Džīzas, kā man patīk tā vienotības sajūta, tā absolūti visu caurvijošā iekšējā sajūta, kas dzīvo mūsos visos. Pāri robežām, aiz okeāniem, citās valstīs, pilsētās, klimatiskajos apstākļos un citās kultūrās. Mērķis ir viens, vīzija ir viena. Fantastiski! Parauj! ^-^