Pilota memuāri.

Screw you! Tagad es mazliet tomēr papriecāšos par tehnisko pusi! Jums tas neko neizteiks, bet BOSCH motori tomēr ir baigie zvēri. Baigie. Kolektors nav vis tur kaut kāds plāna kapara muģījums, bet vairāk kā milimetru biezs klucis, kurš nodils tad, kad man būs 100 gadi..

Tagad sāksim funktierēt, kur, ko un kā izmantot par spararatu un kā to sajūgt ar asi pēc iespējas vienkāršākā un vieglākā veidā, bet tā, lai izturētu tos ~4000 RPM...


P.S./Offtopic: Un vēl es šodien kļuvu par vienu no viszaļākajiem velofaniem EVER, jo metāllūžņos tika nodotas nobrauktās ķēdes, zobrati, klaņi, aploces un pat bļodiņas. Izkodiet šito...!

Un interesanti. Es vienmēr esmu bijis novatorisko ideju pirmajā vilnī. Priekšā. Un varbūt tāpēc sajūta ir atslābinoša, kā atlaižot gāzes pedāli, kad ātrums krietni virs 200 - visi apkārt šūmējas, ka vajag kaut ko darīt, kaut ko mainīt, dažs sāk interesēties par biodegvielu ražošanu, cits atklājis jaunu pasauli, dodoties iepirkties uz tirgu un gatavojot mājās, bet es skatos pa logu uz garāmslīdošo ainavu, kas ir pilnīga norma jau sen, un priecājos. :) Vajadzība spārdīt kādu ir samazinājusies jūtami. Tagad pietiek tikai pabikstīt.

Jauki.

NWO nav izredžu.