Pilota memuāri.

Un saki vēl, ka mašīnām nav dvēseles. Ir.

- Par kaut ko pilnīgi pārliecināts var būt tikai pēdējais idiots!!! :@
- Jūs par to esat pārliecināts?
- ...pilnīgi!

Reiz mēs ar kādu manu paziņu sēdējām pie viņa mājās un pļāpājām par šo un to. Pēc brīža saruna ievirzījās citā gultnē, skarot tēmas 'ko nevar nopirkt par naudu, var nopirkt par lielu naudu' un 'ikviens ir pērkams', un mēs nonācām pie jautājuma, kāda tad ir tā cena. Kāda ir summa. Tajā brīdī manā virzienā pasvieda ideju, kas tā arī vairs nav izkritusi no prāta.
"Cik?", viņš jautāja. "Kāda starpība, cik! Miljons, 10 miljoni, triljons? Tā ir tikai summa, par kuru es kādam ļautu iedomāties, ka viņš ir mani nopircis"...
Mēs zinām, vai, pareizāk sakot, domājam, ka zinam, kāpēc noslepkavoja Kenediju. Un kāpēc tādu galu ņēma citi to valstu līderi, kas patiešām gribēja tikai labu. Neredzamais ienaidnieks ir spēcīgs un bez žēlastības izrēķinās ar tiem, kas mēģina stāties ceļā. Bet tagad es tā sēžu un domāju - kā es rīkotos, ja apzinātos visu šo situāciju. Apzinātos to, ka varas svaru kausi ir gandrīz līdzsvarā un viss, kas man patiesībā jāizdara, ir tikai jāsasver tos uz vienu konkrēto pusi. Pareizo pusi. Un viss. Pārējais jau notiks pats no sevis.
Atliktu tikai patiesajiem saimniekiem iebarot ilūziju, ka viņi joprojām ir patiesie saimnieki...

Jūs zināt, par ko es runāju.