Pilota memuāri.

Pēdējā laikā vairs nav sanācis doties bradājumos. Vienkārši darbs pats aizved uz vietām, kas ideāli piemērotas šādiem UrbanTrip'iem.. :)

Jaunciems. Aiz žoga mežonīgi aizaugušā teritorijā slejas veci sliežu uzbērumi un virs tiem - prožektoru torņi. Šis kādreiz varbūt bijis ogļu pārkraušanas laukums, lai gan.. Dievs vien zina. Par to var tikai izteikt minējumus, jo visā platībā nav iespējams atrast pat tukšas alus bundžiņas un plastmasas pudeles, kas liecinātu par to, ka šeit vēl modernajā laikmetā bijusi dzīvība. Sliedes aizaugušas tā, ka stigas pārvērtušās par jaunaudzi. Vilciens šeit nav redzēts pēdējos 20 un varbūt vairāk gadus. Šī pamestības sajūta kņudina pakrūtē. Brīvākā brīdī rāpjoties vienā no torņiem gan neizdodas par to aizdomāties - galvenais neskatīties lejā. Par spīti paša pamudinājumam paskatos lejup un atceros, ka man ne sevišķi patīk augstums. Zemes tārps paliek zemes tārps.. :) Un otrkārt, reizēm prātā ienāk domas, kas tur pat nedrīkstētu parādīties. Piemēram, kā būtu, ja es tagad, pusceļā uz debessjumu palaistu rokas vaļā..

Vēl jāiekaro mazākie tornīši. Lielie augšā šūpojas vismaz par pārdesmit centimetriem un atsaišu, protams, nav ne vieniem, ne otriem..

Nojaušu, ka rītdiena būs viena no tām foršajām, neproduktīvajām un depresīvajām dienām, kad tupēšu mājās un sēdēšu NETā. Nu, vismaz aktīvāk nekā parasti.. :D

Nekas. Būs vismaz, ko vecumdienās atcerēties. Kā es jaunībā dzenāju lažu, sēņoju un neko prātīgu nedarīju. Bet, tā kā man droši vien nebūs mazbērnu, tad pusproblēma jau nost no kakla.. >:D Hahaha.. :D

Principā es tikko izfiškoju, ka 'game over'. Jeb - līdz simtam būs aizskaitīts. Tagad eju meklēt. Ir plāns, ir varianti. Nav plāna, nav variantu... :D