Pilota memuāri.

Par pasaulīgām lietām (garīgās turu aiz atslēgas). Un arī ne par vakar avārijā iekļuvušo Godmani.

Laikam viena no visvērtīgākajām lietām, ko sniedz baiks, ir brīvība. Tā ir tā esence, kuru nekā citādi neiegūt. Lai arī šis nekādā ziņā nav pamudinājums pārkāpt noteikumus, par cik nepatikšanu gadījumā par to būs jāatbild, nedz arī braukt agresīvi un provokatīvi, bet tomēr - kurš vēl bez policijas, ātrās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsējiem un gāzes avārijas dienesta var nesties pa vienvirziena ielu pretējā virzienā, apsteigt pa labo vai kreiso malu (kā pagadās)? Jā, tas ir risks, tas ir adrenalīns, bet pats galvenais - tā ir brīvība. Dzīve bez ierobežojumiem. Var pārbraukt pie sarkanās gaismas (tikai tad risks uz pašu kā Godmaņa gadījumā), var iebraukt autotransportam slēgtās teritorijās, atstāt velli tur, kur neko citu novietot nav ļauts.. I mean, kurš vēl to var?

Bija tāda LV [LPSR] filma "Ja nebūtu šī skuķa..."