Pilota memuāri.

Bija reiz tāda spēlīte 'Midtown Madness' [Microsoft]. Un tur bija tādi dīvaiņi, saukti par 'pedestrians' - gājējiem. Kāds tāds pamanot spēlētāja vadīto automašīnu momentā sastinga un tad, ieņēmis vardes pozu, leca malā, kur pagadījās. Uzbraukt viņiem nebija iespējams.
Taču aprakstītais ir tuvu realitātei. Man jāatzīstas - reizēm es apzināti braucu tā, lai redzētu šo vardes reakciju, kaut pārsvarā tas ir audzinošos nolūkos. Ir tādi ļautiņi, kas staigā pa ielu, galvu nodūruši, it kā dziļās sērās meklētu uz ietves pazaudētu divlatnieku. Grimases, pēdējā brīdi ieraugot tuvojamies transportu, ir fantastiskas. Var izsmieties no sirds. Nu, un tad ir vēl tādi, kas baidās ne no kā. Atstatums līkumā ap pusotru metru, bet vienalga ļodzās un gorās baidoties, ka uzbrauks.
Neuzbrauks. No manis nav jābaidās. Gados noslīpētā braukšanas prasme pieviļ ļoti reti. Tikpat kā nekad.