Pilota memuāri.

Tas viss sākās tā: vispirms ar vilinošu, saldumsaldu un rožainu Nordea bankas hipotekārā kredīta reklāmu. Ja uz to nākas blenzt pusstundu, iekšā viss sāk vārīties gribi negribi. No otras puses atkal [bračkas] jautājums, (tas attiecībā uz šodienu - tādā saulainā, skaidrā un siltā laikā) - kāds darbs gan var būt labāks par mūsējo? Manējo. Nu, vienu no manējiem. Nekas jēdzīgs prātā tā arī neiešāvās. Labāk apmaksāts, bet smagāks darbs jau neskaitās.
Taču stāsts ir par ko citu - par to, kā ar mums par to norēķinās. Nauda sākotnēji tika radīta kā lietu vērtības mērs. Šobaltdien evolūcija ir aizgājusi mazlietņ šķērsām. Pēdiņās, protams. Tas viss sākās, kad pirmais augļotājs atvēra pirmo ūķi, kur piedāvāja savus pakalpojumus. Mūsdienās mums ir procenti, kredīti, biržas, akciju tirgi, fondi. Un tas viss ražo naudu bez reāla seguma. Turklāt lai pašreizējais ekonomikas modelis funkcionētu, mums nemitīgi ir kaut kas jāpēr. Un, ja mēs pērkam, tad sāk darboties tā pati ekonomika. Un tad mēs gribam vairāk pelnīt, jo cenas taču aug. Bet cik REĀLI maksā koks, krūms, grāvis, pļava, cīrulis debesjumā?

Citiem vārdiem sakot, nauda ir konstante un ar tās vērtību spēlēties/spekulēt ir tāpat, kā sākt čakarēties ar planētas gravitācijas konstanti vai kādu citu fiksētu lielumu. Izmaini un redzēsi, kā dzenis ieskries kokā un gulbis no ezera nepacelsies, nemaz nerunājot par to, cik sāpīgi pa galvu Ņūtonam būtu iebliezis tas nelaimīgais ābols. Iespējams, ka mēs šodien tādu vēsturisku personu i nemaz nezinātu.

Un beigu beigās - atalgojuma sistēma arī ir pilnīgā dēli.

Tā. Un tagad lasīsim engine
blogu. Jo tik daudz, kā raksta viņa, neraksta NEVIENS cits.

Ta' ko?!?!?!!? Rīt neviens ar mani nebrauks Kritiskajā Masā!?!?!?!!!! NOLĀDĒTS!!! Kurš tad bildēs, a?

Bļin. Pašam no kokpita vien būs jāķer kadri.

AR ĀRĀ!!!!

:@ :@ :@

Toreiz, kad tepat netālu [cik nu 'netālu' var attiecināt uz šo virtuālo pasauli] izskanēja viedoklis, ka "nevienu neinteresē, kādi mēs patiesībā esam, un, ja kādam netīšām izdodas uzzināt, kādi mēs esam, tad mēs viņiem parasti nepatīkam.", es tikai novilku gari stieptu "mmhmm"..
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka īsti nepiekrītu. Citu vārdā runāt nav iespējams, bet MAN ellīgi interesē, kas ir citi, kādi viņi ir, vai gadījumā neizliekas vēl par kādu citu. Un, vai, galu galā, nav absolūti savādāki, nekā izliekas. Secinājumi, diemžēl , ir skarbi. Ir šaušalīgi daudz tukšu cilvēku - veiksmīgu, uzņēmīgu, darbīgu, radošu, bet tukšu. Lieciet klāt, ko gribat, bet viņos nekā nav. Un tad ir tie otri. Minoritāte. Tie, kuri ir kā akas - smel, smel un nevari izsmelt. Mazas, apkārt staigājošas bezgalības zīmītes. Neviens īsti nezina, no kurienes viņi tās ņem.

Nē, tas nekādā ziņā nenozīmē, ka vieni ir slikti un otri ir labi. Vienkārši tā ir absolūti trula sajūta, kad esi izstāstījis visu to svarīgāko, bet otrs tevī raugās ar neizprotamu skatienu, ietur pauzi un tad izdveš kaut ko līdzīgu: 'man burkšķ vēders. Gribu ēst. Siermaizītes'.

Complete waste of time.