![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Jeb "kiš-miš ar rozīnēm, gatavots no preses."
Kaut kas tik kardināli pretējs. Cilvēks, kura budžets ir ap 10 latiem mēnesī un kurš apgalvo, ka tas viņu pilnībā apmierina, turklāt pamanoties vēl paēdināt citus. Un no otras puses - virsraksts bezmaksas avīzes ceturtajā lapā: "Izvēle: Dārdzība, taupība, bads". Kaut kas šeit acīmredzami neiet kopā. Tāpat retais aizdomājas, kur tad īsti paliek pārtika, kurai teju, teju beigsies visai abstraktais derīguma termiņš. Tā, protams, nonāk izgāztuvēs. Un vai gan citādi, ja ražotāja mērķis nav paēdināt pircējus, bet gan gūt peļņu. Lai gan varbūt arī šo jauniešu veģEtārie uzskati mazliet kaitē - jo pienu un olas var iegūt salīdzinoši lēti un bez īpašas dzīvnieka ekspluatācijas (ja jāiedziļinās sīkumos). Katrā ziņā sistēma, pēc kādas saimniekojam, ir absurda. Mēs neražojam sev, mēs ražojam peļņai, lai pēc tam iegādātos un ēstu to pašu, ko saražojam, tikai dārgāk. [http://www.freegan.info/]
Bet ko gan var gribēt. Karjeras Diena šoreiz ar rakstu par kādu meiteni, kas strādā autosalonā un ir nekas vairāk kā starpniece starp servisu un klientiem. Studē ekonomiku, protams. Vai tad vispār vēl kaut ko citu var studēt. Protams, var saprast, ja 19 gados vēl nav īstas skaidrības, ko darīt, bet var taču arī kaut ko DARĪT. Citiem vārdiem sakot, ķēdē ir par daudz lieku elementu, kas faktiski operē 'ar neko', bet patērēt patērē reālas lietas, uzskatot, ka tas ir normāli.
Vajagot ražot. Bet ko ražosi, ja neko no tā nepārstrādā. Jā, tas ir stāsts par Ditton pievadķēžu rūpnīcu, kas žēlojas par straujo metāla cenu pieaugumu, bet diez vai ir aizdomājušies, ka varētu organizēt nolietoto ķēžu iepirkšanu un pārstrādi.
Rezumējot - tas ir mūžības princips. Viss ir nemitīgā apritē. Kas tikai rada un izmet, nolemj sevi iznīcībai.
Tā es te cepos.
Un vēl dažas uzjautrinošas tēmas. Tā pati Diena izceļas ar rakstu, ka ar lielākā elementārdaļiņu paātrinātāja palīdzību zinātnieki meklēs Dievu. Rakstā gan tiek precizēts, ka simulēs apstākļus, kādi bijuši miljonajā daļa sekundes pēc lielā sprādziena. Bet ar to varbūt vajadzēja sākt, jo zinātne var atbildēt tikai uz jautājumu 'kā?', nevis 'kāpēc?'. Jeb, kā es smejos - šie ar dieva palīdzību meklēs dievu. :D
Nu, tad labrīt. :)
Kaut kas tik kardināli pretējs. Cilvēks, kura budžets ir ap 10 latiem mēnesī un kurš apgalvo, ka tas viņu pilnībā apmierina, turklāt pamanoties vēl paēdināt citus. Un no otras puses - virsraksts bezmaksas avīzes ceturtajā lapā: "Izvēle: Dārdzība, taupība, bads". Kaut kas šeit acīmredzami neiet kopā. Tāpat retais aizdomājas, kur tad īsti paliek pārtika, kurai teju, teju beigsies visai abstraktais derīguma termiņš. Tā, protams, nonāk izgāztuvēs. Un vai gan citādi, ja ražotāja mērķis nav paēdināt pircējus, bet gan gūt peļņu. Lai gan varbūt arī šo jauniešu veģEtārie uzskati mazliet kaitē - jo pienu un olas var iegūt salīdzinoši lēti un bez īpašas dzīvnieka ekspluatācijas (ja jāiedziļinās sīkumos). Katrā ziņā sistēma, pēc kādas saimniekojam, ir absurda. Mēs neražojam sev, mēs ražojam peļņai, lai pēc tam iegādātos un ēstu to pašu, ko saražojam, tikai dārgāk. [http://www.freegan.info/]
Bet ko gan var gribēt. Karjeras Diena šoreiz ar rakstu par kādu meiteni, kas strādā autosalonā un ir nekas vairāk kā starpniece starp servisu un klientiem. Studē ekonomiku, protams. Vai tad vispār vēl kaut ko citu var studēt. Protams, var saprast, ja 19 gados vēl nav īstas skaidrības, ko darīt, bet var taču arī kaut ko DARĪT. Citiem vārdiem sakot, ķēdē ir par daudz lieku elementu, kas faktiski operē 'ar neko', bet patērēt patērē reālas lietas, uzskatot, ka tas ir normāli.
Vajagot ražot. Bet ko ražosi, ja neko no tā nepārstrādā. Jā, tas ir stāsts par Ditton pievadķēžu rūpnīcu, kas žēlojas par straujo metāla cenu pieaugumu, bet diez vai ir aizdomājušies, ka varētu organizēt nolietoto ķēžu iepirkšanu un pārstrādi.
Rezumējot - tas ir mūžības princips. Viss ir nemitīgā apritē. Kas tikai rada un izmet, nolemj sevi iznīcībai.
Tā es te cepos.
Un vēl dažas uzjautrinošas tēmas. Tā pati Diena izceļas ar rakstu, ka ar lielākā elementārdaļiņu paātrinātāja palīdzību zinātnieki meklēs Dievu. Rakstā gan tiek precizēts, ka simulēs apstākļus, kādi bijuši miljonajā daļa sekundes pēc lielā sprādziena. Bet ar to varbūt vajadzēja sākt, jo zinātne var atbildēt tikai uz jautājumu 'kā?', nevis 'kāpēc?'. Jeb, kā es smejos - šie ar dieva palīdzību meklēs dievu. :D
Nu, tad labrīt. :)