Pilota memuāri.

Interesanti... kur palikušas manas adatas?! Jebšu tā tikai liekas, jebšu tiešām cinisma apjomi ir būtiski samazinājušies? Šķiet, sen nav dzirdēti ložmetēji tarkšķam un granātas krītam. Tā vietā sāk likties, ka viss ar ko sastopies, jau ir kaut kur redzēts, situācijas un cilvēku reakcijas jau simtiem reižu atspēlētas kā vecas magnetafona lentas. Nav vairs interesanti, nav vairs vajadzības. Un munīcija ietaupās. Nervi arī.

Cūcība! Izrādās, tas, ka kalendāra lapiņa ir melna vēl nenozīmē, ka tā nav svētku diena. Idiotiskā kārtā nāksies diennakti palikt iesprostotam darbā! Nu, nekas. >:] Tad es to arī izbaudīšu, krupji tādi..

Man jau likās, ka šie pekstiņi ir kaut kur redzēti un tā nebūs pirmā reize! Tagad viss apstiprinās. Sviesta Ciba draugu listē kaut kādu nesaprotamu iemeslu dēļ mēdz neuzrādīt piedraugoto Cibiņu pukstus. Neatkarīgi no tā, vai slēptie vai publiskie. Turpmāk visi tiks pieskatīti individuāli. Ar ko arī Jūs apsveicu! :)