Piekāst hronoloģisko secību. Sestdienas pēcpusdiena tiešām bija lieliska. Divi Jāņi un viens Mārtiņš, bruņojušies ar nesatricināmu entuziasmu un saldām atmiņām par heroiskām uzvarām StarCraft PC versijas nebeidzamajās kaujās, nolēma izmēģināts spēkus spēles galda versijā. Tas gan, protams, nebūtu varējis notikt bez
Pyro vēsturiskā lēmuma par pašas spēles iegādi, kura visupirms pārsteidz ar savu iepakojumu, bet vēl vairāk - ar 'gameplay', kas par spīti [pat] mūsu putrošanās epopejai ar noteikumiem un to interpretāciju, ir pārdomāts, iespējām bagāts un nodrošina aizraujošu spēli visā tās garumā. Par garumu gan man diemžēl jāpiebilst, ka tās dažas stundas, kas bija manā rīcībā, izrādījās par īsu, lai 2 Protosi un viens Zergs paspētu savā starpā izvilloties un sadalīt planētētas(iegūt Conquest points), izslaktēt pretiniekus, vai kā citādi uzvarēt atbilstoši spēles noteikumiem... Bet 'we shall meet again'.. :))
Kopumā - spēlēties ir burvīgi. Vienalga, kādā vecumā. Kā esmu to jau daudzkārt teicis, baisākais, kas var notikt - mēs varam pieaugt, un ja, aizmirsīsim to kopš bērna kājas mūsos ielikto ziņkāri, vēlmi rotaļāties un eksperimentēt, tad tā arī notikts. Katrs, jau, portams, var darīt kā grib - braukt slēpot ziemās vai kā, bet man prieks, ka ir cilvēki, ar kuriem mēs tomēr varam šādi vienkārši sanākt kopā un saspēlēt. Ja mūsu senči rāva zolīti, mums gan varbūt ir citas spēles, bet arī mums tās IR!