Pilota memuāri.

Pēcpusdiena, īsi pirms pieciem. Zibinu mājās no Mežaparka. Ģertrūdes iela, posmā no Avotu līdz Daugavpils ielai. Pie krusta, sarkanajai gaismai degot man blakus apstājas kāds no VIC velokurjeriem un, nesagaidījis zaļo vēl pāri dzeltenajai plēš prom. Tas, protams, tā atstāts netiek un jau pēc pārdesmit metriem braucējs tiek izkosts un atstāts aizmugurē, ātrumam pieaugot līdz 38km/h. Sev par lielu pārsteigumu pēc īsa mirkļa konstatēju, ka šamais mani apsteidz pa kreiso malu, pamājot sveicienu.. Tiek noķerts jau pie gājēju tuneļa Ģertrūdes ielas galā un saruna uzsākas tīri nevilši - tāds tādu pazīst. Ar kurjeriem var kosties vienīgi tie, kas paši tādi reiz bijuši un nav metuši savas braukšanas iemaņas un stilu pie malas. Turpmāko ceļu līdz Jēkabpils ielas bērnu un jauniešu centram 'Daugmale' turpinam blakus, pārrunājot vien v-braucējiem saprotamus sīkumus, kad pēkšņi pa ietves labo malu manā pusē mūs cenšas apsteigt vēl kāds trešais. Nākamais mirklis jau palicis atmiņā tikai ar to, ka redzu, kā bilde zaudē savu vertikālo orientāciju. Izrādās, ka pavizināties iedomājies arī vietējais urlēns ar savu saliekamā Aist un bmx krustojumu!! Šo indivīdu ar acs kaktiņu pamanīju jau brīdi iepriekš, mierīgi stāvam pagalmā un pļāpājot vēl ar pārīti tādu pašu indivīdu, taču kas tādam prātā - nekad neuzminēt.

Morāle - vari braukt cik droši un pārliecinoši vien vēlies, vienmēr atradīsies kāds idiots, kas izraisīs avāriju.