Pilota memuāri.

Conspiracies domubiedru grupā ievietotā saite uz filmas Oil, Smoke and Mirrors sākuma fragmentu, liekas, ir vissmagākais, ko nācies redzēt. Vistaustāmākais. Un tas tāpēc, ka nevajag pat tādu scenāriju kā Jericho, lai saprastu, kā naftas pīķa stunda un pēc tās sekojošais neapturamais pakāpeniskais kritums, pieprasījumam augot un piedāvājumam nespējot to nodrošināt, praktiski iznīcinās moderno sabiedrību un tās struktūru. Nebūs Essential'u, nebūs X5, Pathfinder un plašu savrupmāju, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nebūs, ko liet 'tačkās' un gāzes, ar ko apkurināt plašos apartamentus. Un ne jau tāpēc, ka viss būtu pēkšņi beidzies, bet gan tāpēc, ka cenas būs astronomiskas. Un nemaldināsim sevi ar pieņēmumiem, ka tas nenotiek, ka tas neskar ikvienu no mums - pietiek kādam sūdabrālim nošķaudīties kādā no naftas ieguves jau tā nedrošajiem reģioniem, un cenas lec debesīs. Tas notiek jau tagad. Tikpat patiesi ir vārdi par to, ka 'vidējais statistiskais' pilsonis daudz vairāk zina par Breda Pita paradumiem, nekā par šo faktu/fenomenu, kā arī to, ka nafta nav vienīgi zupa, kuras frakcijas darbina mūsu šaušalīgi neefektīvajos iekšdedzes dzinējos, bet ir arī pamats plastmasai, no kuras gatavoti elektroierīču korpusi un pārtikas produktu iepakojumi, kā arī tā bāze, no kuras pēc tikpat šaušalīgi neefektīvām metodēm iegūst elektroenerģiju, nodrošina pašreizējo lauksaimniecību, u.c.
Mēs varam pateikties sazin kam, ka esam tikai tāda maza štrunta valstele, kurai, par laimi, ir vairāki HESi, neliels vēja ģeneratoru parks un pastāvīgi rūkošs iedzīvotāju skaits, kas nozīmē, ka kaut kā vēl pavilksimies. Varbūt. Viņdien ziņās bija sižetiņš par to, ka mūsu bērniem būs jāstrādā daudz vairāk, lai mūs uzturētu, lai arī pensiju sistēma esot 'progresīva'. Šobrīd es šaubos, ka mēs līdz tam nonāksim. Bet ar to arī savu šīsdienas sprediķi beigšu.

Daudz plašāku informāciju atradīsiet šeit: http://www.lifeaftertheoilcrash.net/