Pilota memuāri.

Plēsiens ne pa jokam. Šodiena atkal man pierādīja, cik dārga ir auto ekspluatācija. Par laimi - tikai kā skatītājam, hehē! Nevienu ar secinājumu, ka no stresa un skriešanas tik vien nepatikšanas sanāk, laikam nepārsteigšu. Steidzies lēnām - laikam tāda tā paruna. Upura lomā Audi 100, a.k.a. 'pārejnieks', 'burbulis', un kā nu vēl to dēvē. Neveiksmīga manevra ar atvērtām durvīm atpakaļgaitā pret vārtu stabiņu rezultāts: sabuktētas durvis un nelabojami bojāts durvju stikla rāmis. Aptuvenais 'ielidojiens' uz latiem 70. Čiks - un Ls 70 pa kāju. Smuki, ne? Riebjas. Un vēl kas - visu pēdējā laikā izlasīto teorijas lappušu iespaidā aizvien grūtāk ir pieņemt, ka par enerģiju ir jāmaksā. Ka ir jālej bākā degviela. Kas par absurdu! Tehnoloģija, kas novecojusi par gadiem 80, bet iet uz urrā - sūknē žļurgu no zemes un peldies naudā. Bet ne priekš manis.
Otra lieta, pie kuras nekādīgi nevaru pierast, sēžot autiņā, ir luksofori un tas, ka pie tiem jāstājas. Tā nu esmu pieradis braukt - nonstopā, stājoties vien tur, kur jāstājas. Un reizēm pat tad nē. Atkarīgs no situācijas un garastāvokļa. Ideāli.