Pilota memuāri.

24. Marts 2007

24. Marts 2007

Virtuāls darījums!

Add to Memories Tell A Friend
Piedāvāju saspēlēt pūlu ar jebkuru, kurš/a sniegs man sekojošu, DA JEBKĀDU informāciju par grāmatu:

Jānis Rokpelnis, "Virtuālais Fausts". Pagājušās Kultūras Dienas fragmenti ir tik nepiedodami baudāmi, ka man vajag šo romānu!

Pirms sākuma.

Add to Memories Tell A Friend
Šķir mūs vairāk nekā tikai pāris tūkstoši kilometru. Šķir pieredze, iemaņas, piedzīvojumi un notikumi. Tas viss vēl notiks. Mēs vēl viens otru nepazīstam. Tas atdusas kaut kur tumšā, plašā telpā, uzkārts rindā starp citiem tādiem pašiem, kamēr es esmu te un gaidu. Pacietīgi. Bet šis viens ir īpašs, tikai vēl nezinu, kurš. Un viņš ne tik. Pirmdienas rītā 18 smagi tērauda riteņi to pavadīs tālajā ceļā. Un tad - ceturtdien mēs beidzot tiekamies. Labs nākot ar gaidīšanu, tad nu ar to arī sākas šis stāsts. Cerams, ka jutīšos pārsteigts. Ir pavasaris.

Smuks gaļas blāķis.

Add to Memories Tell A Friend
Varbūt pamēģināšu noformulēt to vienā veselumā. Arī es kā džeks reizēm instinktīvi redzu 'gaļu' un teju neko vairāk. Atšķirība ir tā, ka esmu radinājis neskatīties un nevērtēt šādā aspektā. Šeit nav runa par tiem nebūt ne patīkamajiem piemēriem, kuros bez 'gaļas' nekas cits arī neeksistē, čaula ir tukša un nekas cits neatliek. Tajā pašā laikā šķiet, ka daudzi pasauli redz tieši tā! Iepriecinoši tas, protams, nav. Un varbūt tāpēc manā apziņā ikviena persona un personība parādās vēl krietni pirms mūsu ceļi krustojas un pirms tā iegūst piesaisti kaut kādam fiziskajam veidolam un tēlam. Ķermenim. Turklāt [manā uztverē] reizēm pat liekas, ka tas nemaz nav nepieciešams, tam vairs nav tik būstiska nozīme kā gadījumos, kad notiek otrādāk. Bet notiek. Un bieži! Par laimi, man laikam ir veicies - teju vai visus kolosālos cilvēkus, ko pazīstu, esmu saticis tieši šādi.
Tāpēc arī derdzas, ja mani vērtē pēc izskata, pēc matu griezuma (pat ja es būtu noskuvis pliku pauri un ar rūpīgi veidotu grebeni dotos uz darba pārrunām), pēc piederības rasei un citiem atribūtiem, kas patiesībā ir tikai acumirklīgi un nesvarīgi. Par cilvēku runā personība un cilvēciskās īpašības, valoda, zināšanas, prasmes. Par cilvēku lai runā viņa darbi, nevis darbavieta. Pat ja tas nozīmē tīru ielu ik rītus un tukšus atkritumu konteinerus.

Par sevi es runāšu pats.
Ak jā - un vēl varat spriest pēc tā, ar kādu velli braucu un kādā tehniskā stāvoklī tas ir.. :D ;) xD


[Kā zināms, arī Čaks Noriss katru nedēļu nogalina 14 baltos cilvēkus ar spērienu pa seju tikai tāpēc, lai pierādītu, ka viņš nav rasists!]
Powered by Sviesta Ciba