Iepuvušie āboli tālāk par ābeli nemaz netiek.
Ak, dies! Kā man riebjas tukši cilvēki! Apkārt staigājošas čaulas bez satura. Nav, ko iegūt, nav, ko iemainīt, nav nekā, ko paņemt. Pat pārmācīt nevar, jo nekā jau nav!!!! Minimālas personības iezīmes ir viss, uz ko var cerēt. Šī tad laikam ir tā izdaudzinātā enerģētisko vampīru klase (cik labi, ka es nešķiroju - pilnu artilērijas triecienu virsū un miers). Jā, un arī tie, kam iekšā ir iepuvusi aizpērnās nedēļas auzu tume, mani kaitina - nav pat iespējams konsekventi apspriest vienu jautājumu, neiepinot tajā daudz sīku detaļu, kas patiesībā attiecas uz pilnīgi ko citu. Uzmanības traucējumi vai nespēja koncentrēties.