Pilota memuāri.

17. Februāris 2007

17. Februāris 2007

Iepuvušie āboli tālāk par ābeli nemaz netiek.

Add to Memories Tell A Friend
Ak, dies! Kā man riebjas tukši cilvēki! Apkārt staigājošas čaulas bez satura. Nav, ko iegūt, nav, ko iemainīt, nav nekā, ko paņemt. Pat pārmācīt nevar, jo nekā jau nav!!!! Minimālas personības iezīmes ir viss, uz ko var cerēt. Šī tad laikam ir tā izdaudzinātā enerģētisko vampīru klase (cik labi, ka es nešķiroju - pilnu artilērijas triecienu virsū un miers). Jā, un arī tie, kam iekšā ir iepuvusi aizpērnās nedēļas auzu tume, mani kaitina - nav pat iespējams konsekventi apspriest vienu jautājumu, neiepinot tajā daudz sīku detaļu, kas patiesībā attiecas uz pilnīgi ko citu. Uzmanības traucējumi vai nespēja koncentrēties.

Līdz tam nu esmu dadzīvojies..

Add to Memories Tell A Friend
Pa kreisi - Windows mašīna (baltais monis, pele, klaviere), pa labi - Linux mašīna (mellā perifērija).
Vadu kaudze augšā - Linux aparatūra, zem tās mani pārbūvētie mazulīši 2x RRR U-101.


Powered by Sviesta Ciba