![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nu, labi. Domāju, ir laiks reiz uzskatāmi parādīt, kā Lielās Puzzles gabaliņi savstarpēji savienojas. Jeb vēl to varētu dēvēt arī par atsevišķu manu prātojumu matemātisko summu.
Vispirmām kārtām [man] ir nepārvarama tieksme pēc neatkarīgas, stabilas, autonomas sistēmas, kas ietver sevī visu dzīvei uz šīs planētas nepieciešamo. To šeit neaplūkosim, vienkārši pieņemsim, ka tas ir tā un, to, kāpēc tieši, es paskaidrošu citreiz, citas vakara pasaciņas reizē. Un tātad: tas, kas sabiedrībā traucē justies brīvi, ir tās radītie ierobežojumi un normas, kas ir piesaistītas konkrētam vecumam, sociālajam un materiālajam stāvoklim. Gribi apģērbties, paēst, būt vesels? Nepieciešams universālais maiņas līdzeklis - nauda. To iegūst ar darbu, kas, savukārt, ne vienmēr tiek taisnīgi atlīdzināts. Iespējams, nodarītie netiešie materiālie zaudējumi (piemēram, ogļracim, kurš regulāri caur plaušām filtrē ogļu putekļus), ir neizmērojami lielāki. Viens likums, viena taisnība visiem? He. Tas, kāpēc mēs šeit turamies, ir tas, ka mums vienam no otra kaut ko vajag! Un, jo lielāka atkarība mums vienam no otra veidojas, jo bailīgāki kļūstam. Retais uzdrīkstas tieši, skaidri un bez aplinkiem pateikt citam, ka viss viņa dēļ ir sagājis grīstē, ja tas tā patiešām ir. Runājam vienu, bet domājam ko pilnīgi citu, aizbildinoties ar smalkjūtību. Un, jo augstāk stāvam, jo varenāki jūtamies, aizmirstot, ka patiesībā atbildība ir tieši proporcionāla.
Šajā sakarā man ir radušās nelāgas priekšnojautas par elektronikas nozari. Proti tas, kas notiek saistībā ar mikrokontrolieriem, jeb vienkāršā valodā runājot, universālām programmējamām mikroshēmām, kas faktiski bez daudziem papildu elementiem spējīgas pildīt jebkādas noteiktas vadības funkcijas. No izmaksu un gabarītu ekonomijas viedokļa, kā arī no tehniskās puses tas ir ārkārtīgi perspektīvi, taču kolīdz iekārtai rodas kāds defekts, to ir neiespējami novērst uz vietas! Kopā ar mikrominiaturizāciju iekārtas kļūst pilnīgi nelabojamas. Mikrenes ražo un programmē neliels skaits šauras specializāciajs profesionāļu kadā firmā otrā pasaules malā, un lai tās dabūtu šurp, tas maksā bargu naudu! Iekārtas lieto, līdz salūzt, un tad izmet, nevis labo. Jo nav jau, ko labot. Ar izmešanu arī ir, kā ir - izmet, kur pagadās/ Lieliski iederas 'strādā-pērc-mirsti' shēmā. Taču ne par to - nekurienes vidū trieciena bojāts BMW X3 džipa vadības kompis padara autiņu pilnīgi nekustināmu, lai arī citādi tas varbūt ir pilnīgā kārtībā! Mūsu dārgie, šikie telefoni ir nedrošāki par nedrošiem, tajos iespējams lejupielādēt programmatūru attālinātai vadībai, kā arī automātiski noteikt bāzes staciju, kuras rādiusā šobrīd telefons atrodas. GSM sarunu atšifrēšana var notikt reālajā laikā. Tas, kas šeit ir bīstami, ir, ka lielas ļaužu masas no tā nejēdz absolūti neko. Šeit sāk darboties cilvēciskais faktors - tieksme pēc varas, dominēšanas, monopolizācijas un naudas, līdz ar to muļķim var pieliet pilnas ausis un viss notiks. Un viss notiek! Viens lielīgs stāsta otram, ka nopircis skaņas sistēmu ar 1000W jaudu (kam teorētiski vajadzētu izbiezt stiklus dzīvoklim vai privātmājai), bet reāli ir ne šis ne tas... Un tā tālāk, un tā joprojām. Brendi kļuvuši nevis par kvalitātes zīmi, bet par modes kaprīzi!
Mēs visi jau piedzimstam atkarīgi! BET ES TĀDS NEGRIBU BŪT!!!! Man nepieciešama pilnīgi autonoma pasaule un kaut kā, kaut kādā veidā tas tiks panākts.
Un nu - ar labunakti, mans draugs. Lai Tev labs miegs domājot par visu šo...
[šis bija tikai neliels ieskats no vispārējās virzības, kādu es to redzu]
Vispirmām kārtām [man] ir nepārvarama tieksme pēc neatkarīgas, stabilas, autonomas sistēmas, kas ietver sevī visu dzīvei uz šīs planētas nepieciešamo. To šeit neaplūkosim, vienkārši pieņemsim, ka tas ir tā un, to, kāpēc tieši, es paskaidrošu citreiz, citas vakara pasaciņas reizē. Un tātad: tas, kas sabiedrībā traucē justies brīvi, ir tās radītie ierobežojumi un normas, kas ir piesaistītas konkrētam vecumam, sociālajam un materiālajam stāvoklim. Gribi apģērbties, paēst, būt vesels? Nepieciešams universālais maiņas līdzeklis - nauda. To iegūst ar darbu, kas, savukārt, ne vienmēr tiek taisnīgi atlīdzināts. Iespējams, nodarītie netiešie materiālie zaudējumi (piemēram, ogļracim, kurš regulāri caur plaušām filtrē ogļu putekļus), ir neizmērojami lielāki. Viens likums, viena taisnība visiem? He. Tas, kāpēc mēs šeit turamies, ir tas, ka mums vienam no otra kaut ko vajag! Un, jo lielāka atkarība mums vienam no otra veidojas, jo bailīgāki kļūstam. Retais uzdrīkstas tieši, skaidri un bez aplinkiem pateikt citam, ka viss viņa dēļ ir sagājis grīstē, ja tas tā patiešām ir. Runājam vienu, bet domājam ko pilnīgi citu, aizbildinoties ar smalkjūtību. Un, jo augstāk stāvam, jo varenāki jūtamies, aizmirstot, ka patiesībā atbildība ir tieši proporcionāla.
Šajā sakarā man ir radušās nelāgas priekšnojautas par elektronikas nozari. Proti tas, kas notiek saistībā ar mikrokontrolieriem, jeb vienkāršā valodā runājot, universālām programmējamām mikroshēmām, kas faktiski bez daudziem papildu elementiem spējīgas pildīt jebkādas noteiktas vadības funkcijas. No izmaksu un gabarītu ekonomijas viedokļa, kā arī no tehniskās puses tas ir ārkārtīgi perspektīvi, taču kolīdz iekārtai rodas kāds defekts, to ir neiespējami novērst uz vietas! Kopā ar mikrominiaturizāciju iekārtas kļūst pilnīgi nelabojamas. Mikrenes ražo un programmē neliels skaits šauras specializāciajs profesionāļu kadā firmā otrā pasaules malā, un lai tās dabūtu šurp, tas maksā bargu naudu! Iekārtas lieto, līdz salūzt, un tad izmet, nevis labo. Jo nav jau, ko labot. Ar izmešanu arī ir, kā ir - izmet, kur pagadās/ Lieliski iederas 'strādā-pērc-mirsti' shēmā. Taču ne par to - nekurienes vidū trieciena bojāts BMW X3 džipa vadības kompis padara autiņu pilnīgi nekustināmu, lai arī citādi tas varbūt ir pilnīgā kārtībā! Mūsu dārgie, šikie telefoni ir nedrošāki par nedrošiem, tajos iespējams lejupielādēt programmatūru attālinātai vadībai, kā arī automātiski noteikt bāzes staciju, kuras rādiusā šobrīd telefons atrodas. GSM sarunu atšifrēšana var notikt reālajā laikā. Tas, kas šeit ir bīstami, ir, ka lielas ļaužu masas no tā nejēdz absolūti neko. Šeit sāk darboties cilvēciskais faktors - tieksme pēc varas, dominēšanas, monopolizācijas un naudas, līdz ar to muļķim var pieliet pilnas ausis un viss notiks. Un viss notiek! Viens lielīgs stāsta otram, ka nopircis skaņas sistēmu ar 1000W jaudu (kam teorētiski vajadzētu izbiezt stiklus dzīvoklim vai privātmājai), bet reāli ir ne šis ne tas... Un tā tālāk, un tā joprojām. Brendi kļuvuši nevis par kvalitātes zīmi, bet par modes kaprīzi!
Mēs visi jau piedzimstam atkarīgi! BET ES TĀDS NEGRIBU BŪT!!!! Man nepieciešama pilnīgi autonoma pasaule un kaut kā, kaut kādā veidā tas tiks panākts.
Un nu - ar labunakti, mans draugs. Lai Tev labs miegs domājot par visu šo...
[šis bija tikai neliels ieskats no vispārējās virzības, kādu es to redzu]